Inkvizīcija

No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 19. maijs, plkst. 15.33, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Inkvizīcija (lat. inquisitio - "izmeklēšana") - apsūdzības pirmstiesas izmeklēšana: notiesāšana balstās nevis tikai uz citas privātpersonas izvirzītu apsūdzību un piestādītajiem pierādījumiem (akuzācijas process), bet pirms tiesas publiska institūcija speciāli izmeklē konkrēto gadījumu, meklē pierādījumus apsūdzētā vainai vai nevainīgumam. Savāktie pierādījumi un atzinums tiek nodoti tiesai, kas lemj par apsūdzētā vainu. Viduslaikos ar jēdzienu "inkvizīcija" apzīmēja jebkuru pirmstiesas izmeklēšanu kā tādu. Atkarībā no konteksta:

  • 1. Laicīgajās tiesās izmeklēšanu parasti veica no "uzticamiem" pilsoņiem izveidota inkvizīcija.
  • 2. Reliģiskos (herēzes gadījumus) pārkāpumus - inkvizīciju īstenoja īpaši šim uzdevumam deleģēti garīdznieki (inkvizītori), jeb t.s. Svētā inkvizīcija.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 271. lpp.