Divīzija
No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 31. decembris, plkst. 16.15, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Divīzija (an. division, fr. division, vc. Division; no lat. divisia - "atbalsts") - galvenais taktiskais formējums daudzu valstu bruņotajos spēkos, paredzēts kaujas uzdevumu pildīšanai lielāku formējumu (korpusu vai dzivīziju grupu sastāvā. Sīkāk parasti sasadalīta pulkos un bataljonos, kas dažkārt apvienoti brigādēs, un ko pastiprina citu ieroču šķiru apakšvienības, nodrošinot kaujas un aizmugures atbalstu. Armijas dalījums divīzijās pirmo reizi ieviests Francijā XVII gs. Personālsastāvā mūsdienās vidēji 12 000-24 000 cilvēku, komandē divīziju ģenerālmajors.
1. Pasaules kara laikā
- Krievijas impērijas armijā:
- kājnieku divīzija - 2 kājnieku brigādes (katrā 2 kājnieku pulki). Kara laikā divīzijā bija 12 bataljoni, katrā 18 virsnieki, 981 instruktors un kareivis;
- kavalērijas divīzija - 4 pulki, kavalērijas artilērijas divizions (4 baterijas ar 6 lielgabaliem katrā, ložmetēju komanda ar 8 ložmetējiem).
- Vācijas impērijas armijā:
- kājnieku divīzija - 2 kājnieku brigādes un artilērijas brigāde.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp.
- Histories of the two hundred and fifty one divisions of the German Army which participated in the war (1914-1918). - Reprint: London, 1989
- Hew Strachan. European Armies and the Conduct of War. - London, 2005. ISBN 0-415-07863-6
- Creveld Martin van. The Art of War: War and Military Thought. - Cassell: London, 2000. ISBN 0-304-35264-0
- Jones Archer. The Art of War in the Western World. - University of Illinois Press, 2000. ISBN 0-252-06966-8