Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija

Cilvēka un pilsoņu tiesību deklarācija (la Déclaration des troits de l 'homme et du citoyen) - atkarībā no konteksta:

• 1. 1789. gada 26. augustā Francijas Nacionālajā sapulcē pieņemtais pirmais konstitucionālais akts, kurā, balstoties uz dabisko tiesību teoriju un apgaismības laika pamatidejām, tika pasludināts, ka valstij jānodrošina cilvēku brīvība, drošība, īpašums un tiesības pretoties apspiešanai. Deklarācija pasludināja tautas suverenitāti, varas dalīšanu, apziņas, vārda un preses brīvību, nevainīgma prezumpciju, nodokļu proporcionālu iekasēšanu un pilsoņu tiesības kontrolēt to izlietošanu, īpašuma neaizskaramību u.c. konstitucionālos pamatprincipus. Sastāvēja no 17 pantiem un tika iekļauta 1791. gada Francijas Konstitūcijā.
• 2. 1793. gadā Francijas Konventā pieņemts konstitucionālais akts, kas bija 35 pantos izklāstīta 1789. gada Deklarācijas papildināta redakcija. Tika pasludināts, ka sabiedrības mērķis ir vispārēja laime un valsts varai ir pienākums nodrošināt cilvēka iespējas baudīt savas neatņemamās tiesības. Atzina tautas tiesības uz sacelšanos, paredzēja valsts amatpersonu ievēlēšanu, pilsoņiem tika piešķirts vairāk tiesību un brīvību.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 190.-191. lpp.