Rente
Rente (no lat. rendere - "atdot atpakaļ"; an. rent, fr. rente, vc. Rente, kr. рента) - regulārs ienākums, ko saņem no citam apsaimniekošanā uzticēta kapitāla, zemes v.c. īpašuma. Viduslaikos par "renti" dēvēja papildus ienākumu, ko zemi iznomājušais īpašnieks saņēma, ja zemes gabals bija auglīgāks par pārējām teritorijām apkaimē. Pastāvēja atstrādāšanas (klaušas), produkcijas un naudas rentes (ar laiku, ekonomikai kļūstot sarežģītākai, parādījās jaunas rentes formas tirdzniecībā, rūpniecībā, kapitāla un vērtspapīru tirgū u.c.). Populārs bija t.s. "rentes pirkums", ar ko apgāja kapitāla augļu aizliegumu kanoniskajās tiesībās.
Livonijā XIII-XVII gs. dominēja divi produktu rentes veidi: kunga tiesa (noteikts labības pūru skaits) un desmitā tiesa (XVI gs. kunga tiesa vairākkārt pārsniedza to apjomu, kas par identisku zemes platību bija jāmaksā XIII gs., bet desmitā tiesa jau bija aptuveni 25% no ražas). Rentē ietilpa arī mācītāja sieks un valsts nodokļi (no kuriem vissmagākais bija XVII gs. zviedru staciņš). XVIII gs. dominēja atstrādāšanas rente, kas saglabājās Kurzemē un Vidzemē arī pēc dzimtbūšanas atcelšanas, t.i. līdz pat XIX gs. 60. gadiem.
Skat. arī: rantjē
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 203.-204. lpp.
