Mulks
No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 23. janvāris, plkst. 07.51, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Mulks (no ar. mulka - "īpašums") - zemes privātīpašuma forma Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs. Arābu kalifāta laikā zeme, kas piederēja vienam īpašniekam, mazajai ģimenei. Mulka īpašnieks bija atbrīvots no kalpošanas kroņa labā. Mulku varēja pārdot, dāvināt, atstāt mantojumā. Osmaņu impērijā XVIII-XIX gs. mulks bija nevis pati zeme, bet gan uz tās esošās ēkas vai dārzs.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 225. lpp.
- Документы о мулковых землях и их категориях. // Шайхова А. Юридические документы как источник по истории социально-экономических (преимущественно аграрных) отношений в Хивинском ханстве в XIX - начале XX века. Дис. ... канд. ист. наук - Ташкент, 1989. c. 58-90]