Karavāna

Karavāna (no fr. caravana, caravane) - atkarībā no konteksta:

• 1. Organizēta tirgotāju un to ļaužu grupa ar nastu nesējiem dzīvniekiem un/vai to vilktu transportu, kas veda preces pa karavānu ceļu no viena tirdzniecības centra uz citu.
• 2. Kuģu vienība jūrā.
  • Kopš XIII gs. par "karavānu" dēvēja kuģu grupu, kas organizēti devās no Eiropas uz Levanti - pirmo reizi avotos parādās 1284. gadā: treze galees de Jenevois vindrent d‘outre mer en Lymesson en dues carevanes ("trīspadsmit dženoviešu galeras divās karavānās ieradās no Levantes Limasolā").
  • Kopš XVI gs. ar vārdu "karavāna" sāka apzīmēt arī karakuģu eskadru reidu Vidusjūras austrumdaļā pret Osmaņu impērijas kuģiem. Šajā nozīmē to sāka lietot Maltā pēc 1528. gada (kopš 1581. gadā tā tika nodēvēta ordeņa galeotu eskadras reidu Džovanni Greko vadībā Ziemeļāfrikas piekrastē). Šādu skaidrojumu dod savā jūrniecības terminu vārdnīcā Žans Batists Vijumē (Jean-Baptiste Willaumez, Paris, 1820.): "karavāna ir piekrastes kuģniecība gar Levantes piekrasti" (Cabotage sur la côte des Échelles du Levant), papildinot skaidrojumu: "kreiseru reidus pret turkiem sauc caravane jeb kurse" (Ceux qui allaient jadis croiser sur les Turcs disaient qu‘ils allaient faire une caravane ou une course).
  • Kopš XVII gs. (Maltas ordeņa lielmestra Martina Garzeza reformas) par "karavānu" dēvēja puses ordeņa flotes ilgstošu reidu (navigation vagabonde en Mediterranée) pusgada garumā: pirmā karavāna jūrā sabija no janvāra līdz jūnija beigām, bet, tai ierodoties Valetā, jūrā devās otrā karavāna, kas reidā bija no jūlija līdz decembra beigām. Karavāna sargāja reģionā sev draudzīgo zemju kuģus un kā pirāti uzbruka nedraudzīgo zemju kuģiem, kā arī piekrastes pilsētām un ciemiem.