Kurzemes katls
Kurzemes katls, publicistikā un propagandas literatūrā arī Kurzemes cietoksnis - nosacīts apzīmējums teritorijai Kurzemē trijstūrī Liepāja-Tukums-Ventspils, kur II Pasaules kara laikā no 1944. gada oktobra līdz 1945. gada maijam Sarkanā armija bija ielenkusi un bloķējusi Vācijas armijas grupu "Kurland" ("Kurzeme").
kIzveidojās 1944. gada 9.-10. oktobrī, kad Sarkanās armijas 1. Baltijas Frontes spēki sasniedza Baltijas jūru pie Mēmeles. Tas izolēja armijas grupu "North" ("Ziemeļi" - 25. janvārī pārdēvēta par armiju grupu "Kurland" un palika ielenkumā līdz kara beigām) no pārējiem vērmahta spēkiem starp Tukumu un Liepāju. Pēc tam Sarkanā armija līdz 1945. 4. aprīlim veica 6 lieluzbrukumus, iedzenot vērmahta spēkus Kurzemē, līdz frontes līnija apstājās. Armijas grupā "Kurland" uz 1945. gada janvāri veidoja XVI armija (16. Armee) un XVIII armija (18. Armee), kurās ietilpa: I, II, X, XVI un XXXVIII kājnieku korpusi (Armee Korps), XXXXIII un L tanku korpusi (Panzer Korps), III vācu SS tanku korpuss, ((Germanishes) SS-Panzer-Korps), armijas grupa "Narva" (Armee Abteilung Narwa), II SS korpuss, VI SS brīvprātīgo korpuss, t.sk. abas latviešu leģiona divīzijas - pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada maija sākumā padevās 146 000 vācu un karavīri un 28 ģenerāļi (laikā no 15.02. līdz 8.05. zaudējumi: 30 501 krituši un 130 447 ievainoti).
Šos spēkus pussalā bloķēja, nepieļaujot to evakuāciju uz Vāciju, Sarkanās armijas 2. Baltijas (ziemeļos) un 1. Baltijas (dienvidos) frontes (2. Baltijas frontes 22. armijā bija iekļauts arī 130. latviešu strēlnieku korpuss).
Literatūra par šo tēmu
- Šķiņķis Arnolds. Kurzemes cietoksnis. - Junda: Rīga, 1998. (Stokholma, 1954.), 400 lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Kurzemes cietoksnis // Letonika
- Kurzemes cietokšņa muzejs Zantē
- Kaujas Kurzemes cietoksnī // Latviešu Karavīrs Otra Pasaules Karā (autors nezināms)
- Arnolda Šiņķa atmiņas par Kurzemes Cietokšņa kaujām (autora izdevums 1954. gadā). Ivara Auziņa ielasījums 2010. g.
