Artilērija
No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 16. septembris, plkst. 11.42, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Artilērija (no fr. artillerie) - militāra tehnika, kas domāta tik smagu lādiņu šaušanai, kādus nevar šaut strēlnieki ar individuālajiem tehniskajiem līdzekļiem. Izveidojas jau antīkajā pasaulē, līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību to mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija izveidojās jūras artilērija, domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka karakuģu satriekšanai no attāluma. Ar šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija.
Uz šaujampulveri bāzēto artilēriju iedala: lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, balsta granātmetēji.
Resursi internetā par šo tēmu
- Никифоров Н.Н., Туркин П.И., Жеребцов А.А., Галиенко С.Г. Артиллерия. - Воениздат МО СССР: Москва, 1953
- История Пушки - первые орудия. // Техника-Молодежи. 7, 1984
- Лобин А.Н. Артиллерия московских стрелецких полков в 1670–1680-х гг. // История военного дела: исследования и источники. - 2012. - Т. I I. - С. 1-41.
- Школяр C.A. Китайская доогнестрельная артиллерия (Материалы и исследования)