Jaunie laiki
No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 9. augusts, plkst. 19.07, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Jaunie laiki (vc. Frühe Neuzeit, Frühmoderne oder Neuere Geschichte, kr. новое время) - vēstures periodizācijā pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam XVI-XVIII gs., t.i. laikaposms Rietumeiropā no Renesanses uzplaukuma līdz Lielajai franču revolūcijai, jeb periods starp viduslaikiem un jaunākajiem laikiem.
Laika posmam raksturīgi ticības kari (Reformācija), Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, centralizētu valstu, absolūtisma veidošanās, pilsētu nostiprināšanās, feodālo attiecību pavājināšanās un sarežģīšanās, izmaiņas valsts varas un Baznīcas attiecībās. Kaut arī raksturiezīmes, kas šo vēstures periodu atšķir no citiem, raksturīgas tikai Rietumeiropai un Centrāleiropai, apzīmējumu lieto arī pasaules vēstures pamatperiodizācijā.
Literatūra par šo tēmu
- Gudzuka A. Jauno laiku vēsture (metodisks līdzeklis). - Mācību apgāds NT: Rīga, 1997. - 80 lpp.