Instruktoru rezerve
Instruktoru rezerve - viena no pirmajām Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 1918. gada 3. decembrī no LKNS reģistrētajiem biedriem (decembra vidū aptuveni 200 vīru). Komandieris:
- kapitans J.Balodis (iecelts 23.12.1918., bet par komandieri uzskatīts ar atpakaļejošu datumu no 03.12.1918.-06.03.1919.);
- poručiks J.O.Lapsa (06.03.1919.)
20. decembrī vienība tika pakļauta tieši LR Apsardzības ministrijas kancelejas priekšniekam. Viena no nedaudzajām latviešu vienībām, kura pēc decembra nogales notikumiem saglabāja lielāko daļu personālsastāva: Rīgu organizēti atstāja un uz Mītavu devās aptuveni 130 vīru. 05.01.1919. Mītavā vienība tika papildināta ar no Latgales instruktoru rotām nedezertējušajiem karavīriem, un tā tika pārdēvēta par Virsnieku rezerves rotu, ko iekļāva Atsevišķajā latviešu bataljonā kā 1. rota. Pēc Skrundas ieņemšanas 29.01.1919. rotai piešķīra goda nosaukumu: "Latvijas Neatkarības rota". Rota piedalījās Saldus (10.03.1919.), Blīdenes muižas (16.03.1919.), Ēzeļkroga (22.03.1919.), Kalnciema (24.03.1919.) un Slokas (26.03.1919.) ieņemšanā. 31.03.1919. pārformēta par Latvijas Neatkarības bataljonu.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 130. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.
