Atsevišķā studentu rota
Atsevišķā studentu rota jeb Studentu rota - viena no Latvijas landesvēra latviešu nacionālajām vienībām, izveidota 1919. gada 20. decembrī no latviešu studentu korporāciju brīvprātīgajiem (~210 vīri). Pakļauta apsardzības ministram. Komandieri:
- kapitans N.Grundmanis (20.12.1918.-06.03.1919.)
- kapitans A.Galindoms (06.03.1919.-21.03.1919.)
Tā kā rota bija nokomplektēta no turīgo pilsonības aprindu pārstāvjiem (latviešu vienības tika formētas, raugoties no karavīru kārtas un mantiskā stāvokļa), tai bija īpašs statuss un apgāde. Pirmā vienība, kas uzreiz pēc safrmēšanas saņēma viena tipa uniformu (kaskas, puskažociņus, apavus, uniformas) no franču armijas grājumiem. Tika pilnībā apbruņota ar strēlnieku ieročiem (kurus ieguva Rīgas latviešu zemessargu 1. rota, aplaupot vācu armijas noliktavas Eksporta ostā). Rotai tika ļauts pašiem ievēlēt komandējošo sastāvu, apspriest kaujas uzdevumus. Decembra beigās vienībā bija aptuveni 210 karavīri. Sākotnēji apmācības notika Rīgas Latviešu biedrības zālē, bet sākot ar 27. decembri - Eksportostā mīnukuģa "Princess Margreth" britu instruktoru uzraudzībā. 1919. gada 2. janvārī rota pameta Rīgu - tuvojās lielinieku spēki, - un pavadīja Pagaidu valdību uz Mītavu (mūsd. Jelgava), bet 05.01. uz Lībavu (mūsd. Liepāja). Janvārī veica dzelzceļa sardzes pienākumus. 17. februārī ~200 rotas karavīru tika nosūtīti uz Rudmāržu muižu palīgā hauptmaņa Dormogena nodaļai, kur tika piekomandēti Atsevišķajam latviešu bataljonam. 3. martā piedalījās zemessardzes vispārējā uzbrukumā LSPR armijai, neveiksmīgi mēģinot ieņemt Jauno muižu. 60.03. bija kopā ar bataljonu sadursmē pie Airītēm, kur apšaudē krita rotas komandieris Grundmanis. Kā atbalsta vienība piedalījās Saldus un Jaunpils (16.03.) ieņemšanā. 1919. gada 21. martā (kad Latviešu atsevišķais bataljons tika pārformēts par Latviešu atsevišķo brigādi) rota papildināta un pārformēta par Atsevišķo studentu bataljonu.
Literatūra par šo tēmu
- Krīpens A. Studentu rotas kauju gaitas. // Universitas. 1959. Nr.6, rudens, 25.-28.lpp.
- Ikšels, P. Atmiņas par atsevišķo studentu rotu. // Universitas. 1982. Nr.49 (212), pavasaris, 6.-10.lpp.
- Ikšels, P. Fakti un atmiņas par Studentu rotas un Kalpaka bataljona dibināšanu. // Universitas. 1971. Nr.27 (190), pavasaris, 32.-33.lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 269.-270. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 170. lpp.
- Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.
- Virza E. Pirmais Latvijas nacionālā karaspēka virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks. – Rīga, 1927 .
- Ramats K. Kalpaka bataljons neatkarības cīņās. – Rīga, 1929.
- Mugurēvičs Ē. Oskars Kalpaks. Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu varoņa dzīves un kauju ceļš. – Rīga, 2005.
- Pulkvedis-leitnants Arturs Jansons. Latvijas nacionālā karaspēka Kalpaka bataljona pirmās brīvprātīgās kaujas vienības Cēsu rotas dibinātājs un pirmais komandieris: Atmiņu un vēsturisku faktu apkopojums – Rīga, 1998.
- Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929.
