Hellēņi

Hellēņi jeb sengrieķi - Seno Grieķiju apdzīvojoša nācija, veidojusies no dažādos laikmetos Balkānu pussalā ienākušām pie indoeiropiešu grupas piederošām ciltīm. III-II gt.p.m.ē. mijā no ziemeļiem (Piedonavas) ienāca ahajieši, kas padzina vai asimilēja vietējos iedzīvotājus. XIII-XII gs.p.m.ē. atkal no ziemeļiem ienāca doriešu ciltis, daļēji pakļaujot ahajiešus. Arhaiskajā laikmetā hellēņi iedalījās trijās lielās dialektu grupās: joniešos, doriešos un aioliešos. Neraugoties uz to, ka dzīvoja visai nošķirtās kopienās, apzinājās savu radniecību un atšķirību no nehellēņiem. Sevi dēvēja "Hellādas dēliem" (apzīmējums "grieķi" nāk no romiešiem). Kā Hērodots rakstīja: "(..) visu hellēņu kopība, pie kuras mēs piederam pēc izcelsmes un pēc valodas, ar kuru mums kopēji dievu tempļi, kopēji upuri un kopējas paražas".

Literatūra par šo tēmu

• Pāvulāne Velta. Seno laiku vēsture. 1. daļa. (metodisks līdzeklis) – Mācību apgāds NT: Rīga, 1996., 15.-25. lpp. ISBN 9984-617-13-0