Akadas valsts

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 17. maijs, plkst. 08.37, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Akada
Sumer map.jpg
Sargonīdu
dinastija:
  • Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.)
  • Rimušs (2261.-2252. g.p.m.ē.)
  • Maništušu ( 2252.-2237. g.p.m.ē.)
  • Naramsuens (2237.-2200. g.p.m.ē.)
  • Šarkališarrs (2200.-2176. g.p.m.ē.)
  • Igigi (2176.-2173. g.p.m.ē.)
  • Dudu (2173.-2152. g.p.m.ē.)
  • Šuturuls (2152.- 2137. g.p.m.ē.)

Akada (an Akkadian Empire, fr. Empire d'Akkade, vc. Akkad, kr. Аккад) - semītu akadiešu cilšu izveidota valsts Mezopotāmijā, tirdzniecības ceļu krustpunktā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Akadas valdnieks Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.) pakļāva Ūru un citas lielākās šumeru pilsētas, izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. XXI gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - Akada zaudēja savu dominējošo lomu reģionā. Ap 2200. gadu zemi iekaro kutu ciltis no Persijas kalnienes. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka nomadu ciltis – amorīti. Zemē sākās haoss, ko izmantoja Elamas valsts (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas.

Skat. arī: tirdzniecība senajos laikos, agrārā saimniecība senajos laikos

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.

  • Емельянов В.В. Древний Шумер: Очерки культуры. - Петербургское Востоковедение: Санкт-Петербург, 2001, ISBN 5-85803-161-7
  • Емельянов В.В. Древний Шумер. - серия: Мир Востока, издательство: Азбука, 2003, ISBN: 5-352-00444-9

  • Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
  • Kramer, Samuel Noah. The Sumerians: Their History, Culture and Character. - University of Chicago Press, 1963, ISBN 0-226-45238-7
  • Sumer: Cities of Eden (Timelife Lost Civilizations). - Time-Life Books: Alexandria, VA, 1993, ISBN 0809498871
  • Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
  • Frayne D. The Royal inscriptions of Mesopotamia, Early periods, vol. 3/2, Sargonic and Gutian periods: 2334-2113 BC. - Toronto, 1993
  • Akkad, the first World Empire: structure, ideology, traditions. / M. Liverani (dir.) - Padoue, 1993
  • Goodnick-Westenholz J. Legends of the Kings of Akkade. - Winona Lake, 1997

  • Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5

Resursi internetā par šo tēmu