Iskolata republika
| 130px | |
| 200px | |
| pastāv | 24.12.1917.-20.02.1918. |
| pārvalde |
|
| galvaspilsēta | Valka |
| iedzīvotāji | ~ ... |
| maks. platība | ~ ... km2 |
| 200px | |
Iskolata republika - nosacīts apzīmējums Vācijas impērijas armijas neokupētajā Vidzemes un Latgales daļā laikā no 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim pasludinātam latviešu valstiskam veidojumam. Iskolats – Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja, kas izveidota Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes sēdē Rīgā 1917. gada 29.–30. jūlijā. 1917. gada 9. decembrī, Latvijas strādnieku un bezzemnieku padomju deputātu II kongresa laikā (18.12.-31.12.), tika ievēlēta jauna Latvijas Strādnieku kareivju un bezzemnieku padomju deputātu padome (69 locekļi), 24. decembrī tika proklamēta autonomas Latvijas valsts - t.s. Iskolata republikas, - izveidošana Padomju Krievijas sastāvā (pieņemta Latvijas pašnoteikšanās deklarācija) kā arī laikā no 22.12. līdz 04.01. izveidota valdība (26 locekļi F.Roziņa vadibā). Ap sevi pulcēja arī ne mazumu inteliģentu - piemēram, Vilis Plūdons, Augusts Kirhenšteins u.c. Iskolata republikas tiesību sistēmu veidoja Padomju Krievijas likumdevēju institūciju - Viskrievijas padomju kongresu, VCIK un TKP izdotie normatīvie akti, kurus Iskolata republikas varas iestādes precizēja, piemērojot vietējiem astākļiem. Atjaunoja cenzūru, slēdza vairākus preses izdevumus, nodibināja revolucionāro tribunālu. Noteica privātīpašuma tiesību uz zemi atcelšanu un muižu saimniecību nodošanu bez atlīdzības vietējo bezzemnieku padomju pārziņā, ierobežojot pieļaujamo darba dienu līdz 8 h. Pirmo reizi vēsturē pilsētas valdi (Valka) vadīja latvietis: par pilsē†as galvu tika iecelts Kārlis Aleksandrs Ozoliņš. 1918. gada 4. janvārī Valkā tika izsludināts dekrēts kur pirmo reizi vēsturē latviešu valodai tika noteikts oficiāls statuss (vienlīdzīgas tiesības ar vācu un krievu valodu). Šis vastiskais veidojums pārstāja pastāvēt 1818. gada februārī, kad Vācijas armija okupēja visu mūsdienu Latvijas teritoriju.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42. lpp.
- Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
- Spreslis A., Latviešu sarkangvardi cīņā par padomju varu, 1917.-1918. gadā. - Zinātne: Rīga, 1987
- Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
- Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
- Iskolata un tā prezidija protokoli (1917.-1918.). / atb. red. A.Spreslis; red. kol.: A.Bīrons...(u.c.) - Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts, LKP CK Partijas vēstures institūts, Latvijas PSR Ministru padomes arhīvu pārvalde, Latvijas PSR Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīvs, Zinātne: Rīga, 1973.
- Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Zinātne: Rīga, 1988.
Resursi internetā par šo tēmu
- Latvijas Sociāldemokrātijas CK un Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komiteja (Iskolata) deklarācija par Latvijas pašnoteikšanos. 1918. gada 6. janvārī (1917. gada 24. decembrī), Valkā
- Iskolata dekrēts par latviešu valodas lietošanu Latvijas iestādēs
- Šalda V., Mums būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību... - LVVA
- Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes protests pret Iskolata realizēto pilsoniskās preses ierobežošanu. 1917.gada 20. (7.) decembrī, Valkā
- Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes otrās sesijas protokols. 1918.gada 28.-31. (15.-18.) janvārī
