Ordenis
var būt:
Goda zīme jeb apbalvojums
Romas Katoliskās Baznīcas mūku vai mūku-bruņinieku ordeņi
Laicīgie bruņinieku jeb galma ordeņi:
Biedrība vai organizācija (kas sevi dēvē par "ordeni"):
Simboliski apbalvojumi parādījās jau antīkajā pasaulē - senajā Hellādā un Romā, - kur pazina apbalvojumu veidus: karogus, faleras, uz krūtīm nēsājamas ķēdes un galvā liekamus vainagus.
Mūsdienu ordeņu kā apbalvojumu sistēmas sastāvdaļas izveidošanos nenoliedzami īpaši ietekmējuši krusta karu laikā radušies mūku-bruņinieku ordeņi. To locekļu vidū bija stingrs dalījums bruņinieku pakāpēs: kavalieris, soģis, komturs, mestrs, lielmestrs u.c. Ordeņi cits no cita atšķīrās ar ordeņbrāļu apģērbu un ordeņa atšķirības zīmi: uz apmetņa uzšūtu no auduma izgrieztu īpašas formas un krāsas krustu.
XIV un XV gadsimtos daudzviet Eiropā tika dibināti arī laicīgie bruņinieku jeb galma ordeņi, kam bija jābūt par savam valdniekam uzticamu bruņinieku savienību, bet valdniekam pašam - par ordeņa lielmestru. Pakāpeniski ordeņa zīmes no grezniem ordeņa mantijas izšuvumiem pārtapa par dārgiem un smalkiem juvelierizstrādājumiem kā ordeņa augstākās šķiras atribūtiem.
Kopš XIX gs. ordenis kļuva par savdabīgu veco vai jaunizveidoto valstu un dinastiju pašapliecināšanās simbolu, par dāvinājuma, apbalvojuma, individuālu nopelnu atzīšanas vai valsts labvēlības apliecinājuma zīmi. Saikne ar senajām bruņinieku organizācijām - ordeņiem - saglabājās apbalvojuma šķiru nosaukumos: I šķiras ordeņa ieguvējs iegūst nosaukumu: lielkrusta komandieris; II šķiras ieguvējs: lielvirsnieks; III šķiras - komandieris; IV šķiras - virsnieks; V šķiras - kavalieris.
