Klosteris

Klosteris (no vc. Kloster, gr. μοναστήριον, an. monastery, kr. монастырь) - no laicīgās dzīves atteikušos kādas reliģijas sekotāju kopienas organizēta un no ārpasaules izolēta dzīvesvieta (Vita communis), kas ietver sevī gan kultam, gan sadzīvei un saimniecībai nepieciešamās telpas vai ēkas. Kristietībā pirmie klosteri parādījās Ēģiptē kā reliģiozo vientuļnieku grupu dzīvesvietas. Tā kā klērs veidoja sabiedrības izglītotāko daļu, un teoloģijas studijām bija nepieciešamas zināšanas arī filosofijā, matemātikā, astronomijā un senajās valodās, viduslaikos Eiropā klosteri izvērtās par pirmajiem izglītības un zinātnes centriem, kā rezultātā no tiem radās pirmās universitātes.

Literatūra par šo tēmu

• Patrick Leigh Fermor. Reise in die Stille – Zu Gast in Klöstern. - Fischer TB 17693, Frankfurt am Main, 2010, ISBN 978-3-596-17693-9
• Gudrun Gleba. Klosterleben im Mittelalter. - Darmstadt, 2004, ISBN 3-534-15401-0
• Steffen Patzold. Konflikte im Kloster. Studien zu Auseinandersetzungen in monastischen Gemeinschaften des ottonisch-salischen Reichs. - Husum, 2000, ISBN 3-7868-1463-5
• Eckart Roloff. Klöster, die Keimzellen des Fortschritts: Mit Pionieren zwischen Tradition und Innovation. // Eckart Roloff. Göttliche Geistesblitze. Pfarrer und Priester als Erfinder und Entdecker. - Wiley-VCH: Weinheim, 2010, Seite 21-51. ISBN 978-3-52732578-8

Resursi internetā par šo tēmu

• Orthodox Monasteries and Monasticism