Latvijas Komunistiskā partija

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 17. novembris, plkst. 13.01, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latvijas Komunistiskā partija (LKP), arī Latvijas Komunistiskā boļševiku partija (LK(b)P) - marksistiska politiska partija XX gs. Latvijā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR. Partijas hierarhijas augšgalā bija LKP Centrālā Komiteja (CK), ko vadīja CK birojs. Republikāniskās pakļautības pilsētās darbojās pilsētu partijas komitejas, lauku rajonos - rajonu partijas komitejas, bet struktūras pamatvienības bija partijas pirmorganizācijas uzņēmumos. Partijas preses izdevums — laikraksts "Cīņa". Sākotnēji viens no Latvijas sociāldemokrātijas strāvojumiem, radikāļi, kas 1919. gadā pieņēma šo nosaukumu. Laikā no 1920. līdz 1940. gadam partija Latvijā darbojās nelegāli. 1928. gadā partija uz neilgu laiku legalizējās kā Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija. 1940. gadā tā tika iekļauta VK(b)P sastāvā un pārdēvēta par LK(b)P, 1952. gadā atguva iepriekšējo nosaukumu. Strukturālas izmaiņas partijā notika arī 1962. gadā, kad LKP rajonu komiteju vietā izveidoja zonālās rūpnieciskās ražošanas partijas komitejas un kolhozu un padomju saimniecību ražošanas pārvalžu partijas komitejas, kas pastāvēja līdz 1964. gadam. 1990. gadā, līdz ar LPSR pastāvēšanas beigšanos, LKP zaudēja varu (no tās atšķēlās Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija, kas vēlāk pievienojās LSDSP). 1991. gada augustā partijas darbība tika apturēta un septembrī LKP tika aizliegta ar Augstākās Padomes lēmumiem. Oktobrī ar tiesas spriedumu tika aizliegts partijas laikraksts "Cīņa". Personām, kas darbojās LKP pēc 1991. gada 13. janvāra, t.i. demonstrēja savu naidīgumu Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanai, tika aizliegts kandidēt Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās (nepilsoņiem — naturalizēties).

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Latvijas_Komunistiskā_partija&oldid=5260"