Zemgales bīskapija
No ''Vēsture''
Versija 2014. gada 11. jūnijs, plkst. 14.09, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Zemgales bīskapija (lat. episcopatus vai diocesis Semigallie, vc. Bistum von Semgallen, ljvc. Bisdom Semgallen) - Baznīcas province Livonijā laikā no 1226. līdz 1251. gadam, ar bīskapa rezidenci Mežotnē. 1226.gada 15.marta robežu grāmatā Zemgales diecēzei piederīga bija visa Zemgale un nekuršu novadi starp Nemunu un Daugavu šaipus Neras upei, bet no tās iztekas taisnā virzienā uz Polocku. 1251. gada 3. februārī Romas kūrija nolēma, ka šī diecēze ir likvidējama un tās teritorija pievienojama Rīgas bīskapijai. 1383. gadā antipāvests Klements VII gan atjaunoja bīskapiju de iure, ieceļot par bīskapu dominikāņu brāli Janu Jagovu, taču tas pija tikai politisks lēmums abu pāvestu savstarpējā cīņā un praktisku seku šim rīkojumam nebija.
