Kaperēšana
Kaperēšana (no hol. kapen - laupīt uz jūras) jeb privatierisms - valsts varas licencētas tiesības uz daļu laupījuma jaunajos un jaunākajos laikos Eiropā, kad kara stāvoklī esoša valsts izsniedza privātpersonām kuģu īpašniekiem licences (fr. lettre de marque, an. letter of marque) ar tiesībām izsekot, uzbrukt un sagūstīt naidīgo valstu tirdzniecības kuģus (vai neitrālo valstu kuģus, kas pārkāpj noteikto blokādi, piegādājot naidīgajai valstij preces). 1856. gada Parīzes konferencē Eiropas valstis vienojās kaperēšanu aizliegt un kriminalizēt.
Laikā no 1708. līdz 1918. gadam Lielbritānijas flotē kapera kapteinis saņēma 3/8 ieguvuma (gadījumā, ja tas bija flagmaņkuģis, tad admirālis saņēma 1/8, bet kapteinis - 2/8); augstākie virsnieki, t. sk. jūras kājnieku kapteiņi, kā arī kuģa meistars un ārsts - 1/8 uz visiem); virsnieki, intendants, stūrmanis, bocmanis, meistara palīgs, komendori, ārsta palīgi, kapelāns - 1/8 uz visiem; apakšvirsnieki jeb seržanti, kā arī gardemarīni, rakstveži, buru meistars, galdnieks, kaprāļi, stūresvīri, jūras kājnieki - 1/8 uz visiem; taurētāji, stjuarti, pavāra palīgi, komendoru palīgi, matroži un jungas - 2/8 uz visiem.
Skat. arī: pirātisms
Resursi internetā par šo tēmu
- Solomon Drowne. Privateering during the American Revolution.
- Gavin Shorto. Bermuda in the Privateering Business
- American Privateers in The War Of 1812
- Andrew Sherburne’s Experiences on a Privateer During the Revolutionary War
- Privateering and Piracy in the Colonial Period by J. Franklin Jameson - gutenberg.org
