Manteifeli-Scēges
Manteifeli, saukti Scēges (Mannteuffel genannt Szöge) - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Zviedrijā un Prūsijā. Pirmo reizi pieminēti - Gerhards Seije (Gerardus Soye), - 1325. gadā kā Dānijas karaļa vasaļi Ziemeļigaunijā. Dzimtas uzvārda pieraksta veids mainīgs dažādos laikos un avotos: Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege un Szoege. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1772. gadā Zviedrijas karaļa vēstnieks Berlīnē Otto Jakobs Scēge fon Manteifels un tā pēcnācēji saņēma no Karaļa Gustava III barona titulu (1853. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). XVII gs. Kurzemes, bet XVIII gs. Vidzemes Scēges sāka dēvēties par Manteifeliem.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: akstnieks, dzejnieks, publicists, igauņu literatūras pamatlicējs Peters fon Manteifels (1768-1842); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis Georgs fon Manteifels (1889–1962); Latvijas Neatkarības kara varonis, barons Hanss fon Manteifels (1894–1919); Latvijas Neatkarības kara varonis, grāfs Heinrihs fon Manteifels (1893–1946).
1759. gadā viens no dzimtas atzariem kļuva par Sv. Romas impērijas grāfiem.
