Babeks

Babeks jeb Papaks (pers. بابک خرمدین‎, kr. Бабек, Бабак Хоррамдин, Папак; ~800-838) - plašas, pret Omeijādu kalifātu vērstas sacelšanās (816-837; mūsd. Irānas un Azerbaidžānas teritorijā) vadonis, mūsdienu azerbaidžāņu nacionālā mīta varonis.

Dzimis laikā starp 790. un 800. gadu Bilalabadā (mazpilsētiņa Irānas Azerbaidžānā), eļļas tirgotāja ģimenē. Pats vārds "Babeks" ir arabizēts persiešu īpašvārds "Papaks". 10 gadu vecumā zaudējis tēvu un kļuvis par karavānu pavadoni, kamieļu dzinēju. Jaunību pavadījis kā ieroču kalēja zellis Tebrizā. Iesaistījies huramītu sektā. Pēc sektas vadoņa Džavidana nāves 816. gadā, Babeks apprecēja tā atraitni un kļuva par sektas līderi. Uzsāka ar saviem sekotājiem sacelšanos, padzenot arābu garnizonus. Tā kā kalifāts bija iestidzis ilgstošā karā ar Bizantiju (kas aktīvi ar dažādiem līdzekļiem atbalstīja dumpiniekus) un sacelšanos Ēģiptē (830-833), Babeka varā nonāca mūsdienu Azerbaidžānas, Austrumarmēnijas un Rietumirānas zemes. Kalifs Mutasims (valda 833-842) noslēdza mieru ar Konstantinopoli un uzsāka plaša mēroga karu pret Babeku, 833. gadā netālu no Hamadanas sakaujot tā armiju. 837. gadā dumpinieku paliekas tika bloķētas Al Badas cietoksnī (Karadagā), un padevās uzvarētājiem šā paša gada rudenī. Babeks ar dažiem sekotājiem gan izbēga, taču 838. gada pavasarī viņu notvēra armēņu kņazs Sahls Smbatjans un, atriebjoties par izrēķināšanos ar armēņiem Arcahā un Sinikā, izdeva Bagdādei, kur to notiesāja uz nāvi.

Literatūra par šo tēmu

• Томара M. Бабек. - Москва, 1936