Mihelsoneni
fon Mihelsoneni (vc. von Michelsohnen, kr. фон Михельсонены, Михельсоны) – britu izcelsmes vācbaltu dižciltīgo dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, Polijas kroņa Piltenes apgabalā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir kāds Jozefs Mihelss (Joseph Michels), kurš no Anglijas karalistes ieradās Dānijā, pēc tam Zviedrijā, kur 1680. gadā kļuva par karaļa Kārļa XI adjutantu. Tā dēls, kalpojot Zviedrijas armijā, krita kaujā pie Poltavas, savukārt mazdēli kā iekarotās Vidzemes muižnieki stājās Krievijas impērijas dienestā. 1784. gadā dzimta (1779. gadā arī tās Piltenes līnija) ierakstīta Kurzemes, bet 1783. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: t.s. Pugačova dumpja apspiedējs, kavalērijas ģenerālis Johans fon Mihelsonens (Johann von Michelsohnen, kr. Иван Иванович фон Михельсонен, 1740-1807);
Lietaratūra par šo tēmu
- Военно-походный журнал командира карательного корпуса подполковника Михельсона И. И. о боевых действиях против повстанцев в марте — августе 1774 г. // Крестьянская война 1773—1775 гг. в России. Документы из собрания Государственного исторического музея. — М.: Наука, 1973. — С. 194—223.
- Ореус И. И. Иван Иванович Михельсон, победитель Пугачева. 1740—1807 // Русская старина, 1876. — Т. 15, № 1. — С. 192—209.
