Patkuli

fon Patkuli (von Patkul, kr. фон Паткуль) - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) bruņniecības dzimta Livonijā, Sāmsalā, Igaunijā un Vidzemē, Kurzemes Piltenes apgabalā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmo reizi avotos parādās 1385. gadā, kad tiek minēts Vācu pordeņa vasalis bruņinieks Andrejs no Patkules (Patkul, Owerlack - lēnis mūsd. Valgas apriņķī). 1635. gadā Patkulu dzimtu ierakstīja Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1715. gadā ģenerālmajors Georgs fon Patkuls (Georg Reinhold von Patkul, 1656-1723) ar pēcnācējiem saņēma Zviedrijas brīvkungu titulu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā Patkuli no Ķieģeles (von Patkul a. d. H. Kegel) - Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1765. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1840. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Livonijas landrāts, Zviedrijas armijas majors un Polijas karaļa aģents Zviedrijā Frīdrihs Vilhelms fon Patkuls (1604-1666); viens no koalīcijas pret Zviedriju organizētājiem, Polijas un Krievijas aģents Zviedrijā Johans Reinholds fon Patkuls (Johann Reinhold von Patkul, kr. Иоганн Рейнгольд фон Паткуль; 1660-1707); Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors Reinholds fon Patkuls (Reinhold Ludwig von Patkul, 1730–1801); kara ar Napoleonu varonis, ģenerālis Valdemārs fon Patkuls (Woldemar Karl Friedrich Reinhold von Patkul, kr. Паткуль, Владимир Григорьевич1783-1855); Kaukāza karu varonis, ģenerālis un Pēterburgas policijas priekšnieks (обер-полицеймейстер, 1860-1862) Aleksandrs fon Patkuls (Alexander von Patkul, kr. Александр Владимирович фон Паткуль, 1817-1877).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Vaidavas (Waidau), Jaunkalpenes (Jaunkalpen), Ķieģeļu (Kegel), Lakstenes (Hohenheide), Podzēnu (Podsem), Patkules (Gilsen), Pociema (Posendorf), Rozbeķu (Rosenbeck), Kūduma (Kudum), Pāpēna (Rosenblatt), Vecates (Alt-Ottenhof) muižas.