Alfonss XI

Alfonss XI Taisnīgais (sp. Alfonso XI de Castilla, el Justiciero, an. Alfonso XI of Castile, vc. Alfons XI., der Rächer, kr. Альфонсо XI Справедливый; 1311-1350) – Galisijas, Leonas un Kastīlijas karalis.

Karaļa Fernando IV (Fernando IV de Castilla, 1285-1312) un Portugāles konstances (sp. Constanza de Portugal, 1290-1313) dēls. Tronī kāpa 1312. gadā, taču valsti pārvaldīja virkne reģentu. Patstāvīgi sāka valdīt no 1325. gada, saņemot valsti visai bēdīgā stāvoklī. Diezgan izlēmīgi apkaroja lielo grandu separātismu un centienus ierobežot karaļa varu, realizēja valsts centralizācijas politiku. 1325. gadā apprecējās ar Konstanci Manuelu (Constanza Manuel, 1316-1345), granda Žuana Manuela (don Juan Manuel, 1282-1349) meitu, taču laulība tika anulēta 1327. gadā. 1328. gadā apprecējās ar Portugāles Mariju (María de Portugal, 1313-1357). Laulībā piedzima dēli Fernando (1332-1333) un Pedro (1334-1369). Bez tam zināmi arī vairāk nekā 10 ārlaulības bērni. 1340. gadā, aicinot palīgā Aragonas un Portugāles karaļus, viņš smagi sakāva maurus, apturot to sirojumus Kastīlijā. 1348. gadā izdeva likumu par zemnieku personisko brīvību. Veiksmīgi karoja ar mauriem. Miris 1350. gada 13. augustā, buboņu mēra epidēmijā.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 154. lpp.