Hedins Svens
Svens Hedins (zv. Sven Anders Hedin, 1865-1952) – sinologs, ģeogrāfs, vēsturnieks, publicists, Āzijas pētnieks, viens no ievērojamākajiem XX gs. pētniekiem-ceļotājiem.
Dzimis Stokholmā, Zviedrijas karalistē. Luterānis, neprecējies. F. fon Rithofena skolnieks, dzīvoja un strādāja Berlīnē. Piedalījās 4 ekspedīcijās uz Centrālāziju. Savā pēdējā ekspedīcijā (1927-1935) vadīja starptautisku zinātnieku grupu Gobi tuksneša un Austrumturkestānas izpētē. Viens no nedaudzajiem zinātniekiem ar izcilām literāta dotībām, sarakstījis ne tikai akadēmiskus pētījumus un publikācijas, bet arī populārzinātnisku literatūru. 1902. gadā iecelts Zviedrijas karalistes dižciltīgo kārtā. Hedins, kā panģermānists, juta simpātijas pret nacionālsociālismu, un neatkāpās no saviem uzskatiem arī pēc 2. pasaules kara, kā rezultātā nonāca sociālā izolācijā, tika izslēgts no lielākās daļas zinātnisko biedrību, kuru loceklis bija, u.tml.
Latviski izdotas:
- Hedins S. Ceļojums pa Tibetu. - Rīga, 1924
- Hedins S. Transhimalajos. - Rīga, 1925
Literatūra par šo tēmu
- Detlef Brennecke. Sven Hedin mit Selbstzeugnissen und Bilddokumenten. - Rowohlt: Reinbek bei Hamburg, 1986, 1991. ISBN 3-499-50355-7
- Eric Wennerholm. Sven Hedin 1865–1952. - F. A. Brockhaus Verlag: Wiesbaden, 1978. ISBN 3-7653-0302-X
- Свен Гедин. В Сердце Азии. - Санкт-Петербург, 1899
- Хозиков Владимир. Забытый кумир фюрера. Жизнь Свена Гедина. - Яуза/Эксмо: Москва, 2004
- Одельберг Аксель. Невыдуманные приключения Свена Хедина. - Ломоносовъ: Москва, 2011. ISBN 978-5-91678-043-7
