Latviešu leģions Lielbritānijas dienestā
Latviešu leģions (kr. Латышский легион Северной армии) – no etniskajiem latviešiem komplektēta karaspēka vienība Lielbritānijas karalistes militārajā dienestā, saformēta Krievijas pilsoņu kara laikā, 1918.-1919. gadā, Arhangeļskā. Komandieris ģenerālis Jānis Misiņš. Kā pastāvīgs kaujas spēks frontē neatradās, bet bija saskaldīts atsevišķās vienībās daudzos karadarbības iecirkņos, savukārt daudziem leģiona virsniekiem tika uzticēts komandēt nelatviešu daļas (piemēram, štabskapitans Jānis Strautmanis 1919. gadā komandēja visu Dvinas frontes labā krasta kaujas grupu), tāpēc padomju/krievu historiogrāfijā dominē uzskats, ka leģions kā tāds tā arī nav ticis izveidots. Leģiona vienības pildīja arī militārās policijas un stratēģiski svarīgu objektu apsardzes dienesta pienākumus. Precīzs skaits nav zināms (1919. gada maijā uzskaitē bija ~300 vīru, rudenī uz Latviju tika evakuēti ~400 karavīri, bet vēl 1920. gadā, pēc lielākās daļas latviešu militārpersonu un civilpersonu evakuācijas uz jaundibināto Latvijas Republiku, britu dienestā bija ~300 latviešu izcelsmes karavīri un virsnieki).
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Armijas virspavēlnieka pavēles 1920. gadam. 22. maijs, 18. jūnijs, LVVA, 2575. f., 1. арr., 79. l.
- Jaunākās Ziņas. 1920. 7. janv.; Šcerbinskis V. Latvieši «balto» armijās. // Latviešu Strēlnieks. 1995. febr.
- Jēkabsons Е., Šcerbinskis V. Latvieši krievu pretlielinieciskājā kustībā. 1917-1920. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnā1s, 1997. Nr. 1.
- Колпакиди А. Белые латышские стрелки. Неизвестные страницы деятельности «Союза защиты родины и свободы». // Родина, 1996. С. 77-80.
