Otrais angļu-būru karš

Angļu-būru karš (1899-1902) – karadarbība starp Lielbritāniju un būru valstīm - Oranža, Transvāla, Natāla - Dienvidāfrikā. Būru teritorijās atrodot zelta un dārgakmeņu iegulas, sākās intensīva britu kolonistu ierašanās tur. Lielbritānijas karaliste sāka īstenot agresīvu ekspansiju, kuras formālais iemesls bija savu pavalstnieku interešu aizstāvēšana. Būru valstis izveidoja kopīgus bruņotos spēkus un 1899. gadā sākās atklāta karadarbība. Lai novērstu citu valstu iejaukšanos, Lielbritānija 1899. gadā noslēdza vienošanos ar Vācijas impēriju un ASV par Samoa salām, bet ar Franciju par ietekmes sfēru sadali Centrālāfrikā. Kara sākums Lielbritānijai nebija īpaši veiksmīgs, taču, palielinot ekspedīcijas korpusa lielumu, tai izdevās salauzt būru pretošanos un 1900. gada jūnijā okupēt to zemes. Būri H. Deventa un L. Botas vadībā izvērsa partizānu karu, savukārt Transvālas valdība vērsās pie Eiropas valstīm pēc palīdzības, taču neguva atbalstu. 1902. gada 31. maijā Pretorijā tika noslēgts miera līgums, saskaņā ar kuru būru valstis tika iekļautas Lielbritānijas domīnijā, bet 1910. gadā – Lielbritānijas Dienvidāfrikas valstu Savienībā (vēlākajā Dienvidāfrikas republikā).

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 251. lpp.