Brukeni-Foki
baroni Brukeni, saukti Foki, jeb Brukeni-Foki (von Brucken genannt Fock, kr. Брукен-Фок) - vācu izcelsmes (Lejassaksija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Jau 914. gadā bruņinieku Brukenu dzimta minēta kā Braunšveigas hercoga atbalstītāji cīņā pret imperatoru Konrādu. Saskaņā ar dzimtas leģendu, Livonijas zara ciltstēvs Engelberts Brukens XVI gs. pirmajā pusē kuģī vedis karavīrus Livonijas ordenim uz Rīgu. Vētrā pie Rīgenas salas kuģis zaudējis visus mastus un takelāžu, izņemot priekšējo mastu jeb fokmastu. Ar šī masta palīdzību Brukenam izdevies izglābt kuģi un ļaudis, tādēļ Livonijas ordeņa mestrs Volters no Pletenbergas viņam piešķīris goda pavārdu Foks un lēņa muižu Terpentiņus Vidzemē pie Cēsīm. Vēlāk šī muiža ieguva Foku muižas nosaukumu. Engelberts apprecējies ar Margaretu fon Blombergu no Jāmaiķu muižas (tagad – Kuldīgas novadā). Viņa dēls, arī Engelbrehts, būdams Zviedrijas administratīvajā dienestā kā Lielvārdes pilskungs (precējies ar Margaretu fon Krumesu), 1625.g. 8. jūlijā saņēma par dienestu no Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa Zādzes muižu Vidzemē. Engelbrehta dēls Georgs, Zviedrijas gvardes majors, valdīja arī Priekules un Satiķu muižas Kurzemes hercogistē. Par dzimtas ietekmi liecina kaut vai tas, ka 1718. gadā Kurzemes bruņniecības brālīgā konference kā Kurzemes sūtni uz Varšavu deleģēja baronu Kristoferu Johanu fon Brukenu-Foku, lai ziņotu par smago situāciju zemē, par hercogienes Annas prasībām un par Krievijas impērijas izteiktajiem draudiem, atrisinātu Kurzemes un Zemgales hercogistes troņa mantošanas krīzi. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Laika gaitā zimta sadalījusies vairākās līnijās:
- Zviedrijas gvardes majora Georga dēls, Polijas armijas majors Otto Georgs bija Kalnmuižas pirmais īpašnieks, bet tā dēls Johans Georgs (?-1798) aizsāka Brukenu–Foku dzimtas Kalnmuižas līniju (a.d.H. Hohenberg).
- Otto Georga brālis Kristofs Johans, Zviedrijas gvardes leitnants, Lielsatiķu, Sabiles un Celodes muižu dzimtkungs. Viņa dēls
Kristofs Johans (1660–1750) dienēja kā kapteinis Polijas armijā, mantoja Gala muižu pie Sesavas no savas pirmās sievas Kristīnes fon Tīzenhauzenas.
- Kristofa Johana dēls Heinrihs Leopolds (1724–1803) bija Mārcenes muižas dzimtas līnijas, kas sadalījās:
- Staces līnijā;
- Jāteles līnijā;
- Satiķu līnijā;
- Mārcenes līnijā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jāteles, Remtes, Bukaišu (Fockendorf), Terpentiņu jeb Foku (Terpentingen, Fockenhof), Zādzes (Saadsen), Kalnmuiža (Hohenberg), Lielmēmeles (Memelhoff), Lielsatiķu, Sabiles, Celodes, Gala (Endenhof) u.c. muižas.
Skat. arī fon Foki
Literatūra par šo tēmu
- H. von Brucken gen. Fock. Die familie von Brucken genannt Fock und von Fock aus dem Hause Brügge oder Brück. - 1865
- Die Freiherren und Herren von Brucken, genannt Fock - 1865 - 8 S.
