Neheraldiskās ģerboņa figūras
Heraldiskās figūras (an. heraldic charges, vc. Wappenbilder, fr. figures du blason, kr. гербовые фигуры) – uz heraldiskā vairoga likti simboliskie attēli un/vai to kombinācijas. Tiek iedalītas divās pamatgrupās: heraldiskajās (fr. pièces héraldiques, vc. Heroldsbilder, kr. гералдические фигуры) un neheraldiskajās jeb parastajās figūrās, kā arī sīkāk pēc tematikas.
Heraldikā sastopamas lielas atšķirības figūru klasifikācijā pēc to satura un būtības. Latviešu heraldikā pieturas pie vācu tradīcijas, Berlīnes heraldikas biedrības izdotā "Wappenbilderordnung" (WBO), kur izkārtojums sākas no nedzīvās dabas fenomeniem, tad seko augu valsts, insekti, putni, zvēri, fantastiskus tēlus ieskaitot, un tad nāk cilvēks. Visas savrupo krustu formas - mākslīgās figūras, - tiek kārtotas tūlīt aiz sākumā esošajām ģeometriskajām figūrām (pāļiem un sijām).
dabiskās figūras
No kosmosa elementiem vispopulārākās ir saule, mēness un zvaigznes. Saules izplatītākā forma ir "starojoša", taču staru formas var atšķirties. Jaunāko laiku pilsoniskajā heraldokā ir mēģinājumi lietot t.s. "liesmojošo" sauli, kur taisni stari tiek likti pamīšus ar viļņveidīgiem. Arī pats staru loks bez saules vidū var būt figūra. Visai bieži saulei tiek attēlota seja (franču heraldikā seju uzskata par dabisku saules attēla sastāvdaļu, blazonējot to pat neuzrāda, norādot tikai gadījumu, ja saulei sejas nav: "izdzēstā saule" - soleil éclipsé). Mēness (fr. croissant, vc. Halbmond) visbiežāk tiek attēlots sirpjveida, pilns mēness sastopams ļoti reti. Latviešu heraldikā augšupvērsts pusmēness tiek uzskatīts par tā dabisko stāvokli un blazonējot netiek minēts, virzienu minot tikai apvērstā pusmēness, pavērstā pusmēness un pretēji vērstā pusmēness gadījumā. Zvaigzne (fr. étoile) sastopama visbiežāk. Tā kā zvaigznes bieži attēlo lielākā skaitā, jāuzrāda to novietojums vairogā, kā arī staru skaitu (britu heraldikā piecstaru zvaigzni ģerbonī apzīmē trešo dēlu ģimenē, līdzīgi kā ar pusmēņesi crescent formā – otro dēlu). Mākoni parasti attēlo kā pusapļu laukumu kārtojumu – tas reti ir viens, biežāk to papildina vēl kāda figūra. Varavīksne ir ļoti reti sastopama.
No zemes ģeoloģiskajiem elementiem visbiežāk heraldikā ir sastopams kalns (fr. tertre, an. mount, vc. Berg). Visbiežāk kalnu vai pakalnu attēlo kā pamatni, uz kuras liek kādu citu figūru. Pakalniem piešķirot pusloka pauguru izskatu, veido vai nu divkalni, vai trejkalni u.tml. Pamatne (fr. terasse, an. base vert, vc. Rasen) ir pļavas siluetu simbolizējoša viegli izliekta vairoga pēda, uz kuras visbiežāk izvieto dzīvnieku figūras. Ūdens var parādīties kā ūdenskrātuve - jūra, upe, dīķis, - visbiežāk vairoga pēdā, nodalīts ar kādu no viļņveida griezumiem. Problēmas var rasties, mēģinot vizuāli atšķirt viļņotu siju vai spāri no upes (fr. rivière, vc. Fluß).
Skat. arī: heraldiskā vairoga ģeometriskie dalījumi, heraldiskā vairoga goda gabali
Literatūra par šo tēmu
- Lancmanis I., Heraldika. - Neputns: Rīga, 2007.
- Parker James. A Glossary of Terms Used in Heraldry. - James Parker & Co.: Oxford, 1894 (Newton Abbot: David & Charles, 1970)
- Das große Buch der Wappenkunst. / Wolfgang Leonhard - Verlag Georg D.W.Callwey: München, 2001, ISBN 3-8289-0768-7
