Rīdigeri

No ''Vēsture''
Versija 2017. gada 12. aprīlis, plkst. 11.14, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rudiger Wappen.png

fon Ridigeri (vc. von Rüdiger, kr. фон Ридигер, Рюдигер) – vācu izcelsmes (Tīringene) dižciltīgo dzimta vācu zemēs, Polijā, un tās atzars Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā.

1799. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.

No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: kavalērijas ģenerālis ģenerāladjutants, Krievijas Valsts padomes loceklis grāfs Fridrihs fon Rīdigers (Friedrich Alexander von Rüdiger, kr. Фёдор Васильевич Ридигер, 1783-1856); jurists, tiesību zinātnieks, sabiedriskais darbinieks, Baltvācu tautas apvienības Latvijā prezidents (līdz 09.1935.) Vilhelms fon Rīdigers (Wilhelm von Rūdiger); Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Aleksijs II (Алексий II, dzimis kā Alex von Rüdiger, 1929-2008);

Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Valodes (Wallenburg), Vīgantes (Stabben) u.c. muižas.

Grāfu Rīdigeru līnija: Līnijas aizsācējs ir namnieks no Kēnigsbergas Johans fon Ridigers (Jochann Jackob von Rüdiger, ?-1733), 1701. gadā iecelts Sv. Romas impērijas dižciltīgo kārtā, kurš 1710. gadā ieradās Kurzemē, lai kalpotu hercoga galmā.

  • dēls Johans fon Ridigers (Jochann von Rüdiger, ?-?)
    • Jēkabs fon Ridigers (Jackob Wilchelm von Rüdiger, 1752-1815), kolēģijas padomnieks, galma tiesas loceklis, 1791. gadā ieguvis (?) titulu.
      • Fridrihs fon Ridigers (Friedrich Alexander von Rüdiger, kr. Фёдор Васильевич Ридигер, 1783-1856), no 1847. gada Krievijas impērijas grāfs, kavalērijas ģenerālis, ģenerāladjutants, Krievijas Valsts padomes loceklis, bērnu nebija.
      • Georgs fon Ridigers (Georg Hermann von Rüdiger, 1788-1832), Kurzemes galma tiesas virssekretārs.
        • grāfs (kopš 1856) Johans fon Ridigers (Jochann Friedrich von Rüdiger, 1821-1904), leibgvardes grenadieru pulka štabskapitans.
          • Aleksandrs fon Ridigers (Alexander von Rüdiger,1860-1860);
          • Teodors fon Ridigers (Theodor von Rüdiger,1862-1891), vecpuisis;
          • Helēna fon Ridigera (1863-?);
          • Marija fon Ridigera (1864-1952);
          • Sofija fon Rīdigera (1866-1949);
          • Jūlija fon Rīdigera (1868-1950).
    • Ferdinands fon Ridigers (Ferdinand von Rüdiger, 1766-1821) – emigrējis uz Vāciju.

Marija fon Ridigera (Maria von Rüdiger, kr. Мария Фёдоровна Ридигер, 1864-1952) apprecējās ar ģenerālmajoru Aleksandru Beļajevu (Александром Алексеевичем Беляевым, 1867-1939), bet 1904. gadā, lai grāfu Rīdigeru vārds un tituls nezustu, imperators to piešķīra Marijai un Aleksandram, kuri nu tika dēvēti par grāfiem Rīdigeriem-Beļajeviem (граф Ридигер-Беляев). Ģimenē bija tikai viens bērns, meita Marija (1906-1951).

Resursi internetā par šo tēmu