Štakelbergi
fon Štakelbergi (von Stackelberg, kr. фон Стакельберги, Штакельберги) – sena vācu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Piltenes apgabalā, Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijā pirmie Štakelbergi ieradušies kā Ordeņa brāļi un vasaļi, pirmo reizi avotos minēti 1306. gadā. 1840. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1741. gadā – (Stackelberg a.d.H. Feckerort Thomel Rotziküll und Piddull) Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landrāts (1836-1854), Baltijas Vēstures un senatnes biedrības dibinātājs un līdzdirektors (1843-1861), ceļotājs, grāmatu izdevējs un latviešu grāmatniecības attīstītājs Reinholds fon Štakelbergs (Reinhold Alexander von Stackelberg, 1797-1869); Vidzemes apriņķa tiesas asesors (1785), Vidzemes galma tiesas asesors (1803), titulārpadomnieks barons Karls fon Štakelbergs (Karl Gustav von Stackelberg); rakstniece Kamilla fon Štakelberga; ekonomists barons Heinrihs fon Stakelbergs (Heinrich Freiherr von Stackelberg, 1905-1946); Vācijas Austrumu ministrijas aktīvās propagandas grupas vadītājs, pēc kara tirgus un sabiedriskās domas izpētes institūtu EMNID dibinātājs un vadītājs Karls fon Štakelbergs (Karl Georg von Stackelberg, 1913-1980).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Delšava (Štakelberga, Reitera - Delschausche Gelegenheit, Reutershof), Arakstes (Araksti, Herkelshoff), Eriņu (Häringshof), Rozēnu (Koddiachhof) u.c. muižas, kā arī aptuveni 60 muižas Igaunijā.
