Veršoveci-Sekerki un Zedšici
fon Veršoveci-Sekerki un Zedšici (von Wrschowetz-Sekerka und Sedschütz) – sena čehu izcelsmes (Bohēmija) bruņniecības dzimta poļu, vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Piltenes apgabalā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Vršoveci (avotos uzvārds dažādos laikos tiek rakstīts dažādi: Wrchowez, Wrschowetz, Werschowitz, Warschowitze, Warsz, Wersch, Werschowetz, Wersewitz, Wersowitz, Werssowitz, Wrsch = Fischreuse, Wreschowitz, Wřesowitz, Wretschko, Wrschowitz, Wrssowre, Wrzessowitz) ir viena no senākajām čehu bruņniecības dzimtām, kas savu izcelsmi atvasina no leģendārā Verša (Wersch, Wirsch, Warsz), tikpat leģendāro čehu pirmstēvu Leha (Lech) un Čeha (Czech) līdzgaitnieka, ar kuriem kopā VII gs. ieradies Bohēmijā no Dalmācijas. XI gs. dzimtas pamatlīnija iekšējā karā par troni daļēji tika izkauta un zaudēja pozīcijas Bohēmijā, taču virkne dzimtas pārstāvju apmetās uz dzīvi Polijā, Ungārijā un Saksijā.
Imperators Albrehts II (Albrecht II, 1397-1439) iecēla Jakobu fon Veršovicu (Jakob von Werschowitz, 1390-1462) par Zācas (Saaz) un Leitmericas (Leitmeritz) apgabalu vietvaldi – šis izcilais politiķis un diplomāts guva ievērojamu ietekmi reģionā un ievērojami pavairoja savus īpašumus, - Jakoba pēcnācēji izveidoja atsevišķu līniju Veršoveci saukti par Karacirvjiem (Werschowetz Sekerka), kuru dzimtas pils bija Zedšucē (vc. Sedschütz, pl. Dziedzice). 1666. gadā Jaroslavs (Jaroslav Vrsovci Sekerka von Sedcic, ?-?) un tā pēcnācēji saņēma Sv. Romas impērijas grāfu titulu.
1841. gadā dzimta līdz ar citām Piltenes bruņniecības dimtām ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
