Igelštrēmi

No ''Vēsture''
Versija 2019. gada 27. janvāris, plkst. 17.02, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
baroni

fon Igelštrēmi (vc. von Igelström, kr. фон Игельштром, Игельстрём) - vācbaltiešu muižniecības dzimta zviedru Vidzemē, Polijā (Saksijas kūrfirsta galmā), Krievijas impērijas Vidzemes guberņas igauņu daļā un Igaunijas guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas pulkvedis Haralds Bengsons (Harald Bengtson, 1604-1678), kurš 1632. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, saņēma ģerboni un uzvārdu Igelštrēms, kā arī vairākas muižas (Wallikolta, Jermala, Taubenhoff) Tartu apkaimē. Viņa mazmazdēli Devenu (Dewen) kungs Haralds (?-1760), Dzelzavas (Selsau) kungs Otto (?-1751) un Kereveres (Kerrafer) kungs Gustavs (?-1771) 1739. gadā no Polijas karaļa saņēma baronu titulu. 1747. gadā baroni ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā (1798. gadā - arī grāfi), bet 1806. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1792. gadā Krievijas sūtnim Stokholmā un Varšavā Otto (Gustav Otto Andreas von Igelstrom; 1737-1823) un tā brālim dāvāja Sv. Romas impērijas grāfa titulu.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Devenu (Dewen), Igelštrēmu (Igelströmhof, Torņakalns, Rīgā), Dzelzavas (Selsau), Jaungulbenes (Neu-Schwanenburg), Drūjas, Vabinas u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu