Rīdigeri
fon Rīdigeri (vc. von Rüdiger, kr. фон Ридигер, Рюдигер) – vācu izcelsmes (Tīringene) dižciltīgo dzimta vācu zemēs, Polijā, un tās atzari Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir skroderu meistars, namnieks no Tīringenes Kristofs Rīdigers (?-1692), kurš 1643. gadā apmetās Kenigsbergā – bijis precējies piecas reizes, radījis 18 bērnus, kā rezultātā izveidojušās vairākas sazarotas dzimtas līnijas Polijā, Krievijā, Zviedrijā, Igaunijā.
1701. gadā Kurzemes Rīdigeri tika iecelti dižciltīgo kārtā, saņēma ģerboni un tiesības lietot pirms uzvārda "fon". 1799. gadā Kurzemes Rīdigeri ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Valodes (Wallenburg), Vīgantes (Stabben), Jeru (Irgen) u.c. muižas.
No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: kavalērijas ģenerālis ģenerāladjutants, Krievijas Valsts padomes loceklis grāfs Fridrihs fon Rīdigers (Friedrich Alexander von Rüdiger, kr. Фёдор Васильевич Ридигер, 1783-1856); jurists, tiesību zinātnieks, sabiedriskais darbinieks, Vācbaltu tautas apvienības Latvijā prezidents (līdz 09.1935.) Vilhelms fon Rīdigers (Wilhelm von Rūdiger).
Šai dzimtai nav nekāda sakara ar fon Rīdingeriem.
