Merkantīlisms

Merkantīlisms (no it. mercante - "tirgotājs") - XVII gs. popularitāti ieguvusi ekonomikas koncepcija, ka valsts stabilitāti, spēku un uzplaukumu nodrošina brīvo naudas līdzekļu uzkrājumi valsts kasē, ko var panākt, administratīvi veicinot iekšējo ražošanu (manufaktūras), un ar muitas tarifiem veicinot eksportu (augsta ievedmuita, zema izvedmuita). Par koncepcijas ieviesēju tiek uzskatīts Francijas karalistes finanšu ministrs (1665-1683) Žans Batists Kolbērs

Merkantīlismam raksturīgi, ka tā ieviešana valsts finanšu politikā sākotnēji dod ievērojamus rezultātus, piemēram, Francijas karalistē sešos gados valsts ieņēmumi palielinājās divas reizes, sešpadsmit gados – trīs reizes. Taču pozitīvs efekts ir tikai tik ilgi, kamēr šo politiku piekopj tikai viena vai dažas valstis. Tikko kā merkantīlismu sāka piekopt visas Eiropas zemes, tā tas pilnībā zaudēja efektivitāti, jo zemo izvedmuitas tarifu pozitīgais devums zuda, preci eksportējot uz valsti, kura arī ieviesusi augstus ievedmuitas tarifus. Savukārt importa ierobežojumi mazināja konkurences spiedienu un bremzēja jaunu tehnoloģiju ieviešanu - ražotājiem bija labi tāpat.