Indulgence
Indulgence (lat. indulgentia - "žēlastība"; an. indulgence, kr. индульгенция) - Eiropas kristietībā viduslaikos sākotnēji pastrādāto un pat vēl nepastrādāto grēku atlaišana par īpašiem nopelniem ticības labā.
Romas katoļu baznīcā vēlajos viduslaikos indulgences sāka piešķirt par naudas ziedojumu Baznīcai labdarības mērķiem (bija izstrādāts pat cenrādis, par kādu summu atlaiž kādus grēkus un uz cik ilgu laiku). Tā kā indulgenču sistēma bija viens no neapmierinātības iemesliem, kas inspirēja Reformāciju, Romas katoļu baznīca 1567. gadā atteicās no indulgenču tirdzniecības prakses.
Pareizticībā grēku atlaižu jeb "piedošanas rakstu" (συγχωροχάρτιον - sinhorohartion; синхорохартион) jeb afesisu (αφίσες - apheseis; афесис = "atbrīvošana, atlaišana") izsniegšana zināma vismaz kopš viduslaikiem. Sākotnēji gan bez maksas, par īpašiem nopelniem un lielu nožēlu. Prakse nebija reglamentēta līdz 1727. gada Konstantinopoles koncilam, kad grēku atlaižu tirgošanu par naudu nostiprināja juridiski. 1838. gada koncilā tika nosodīta to tirdzniecība peļņas dēļ.
