Bruņas
Bruņas (angl. armour, kr. доспехи) - no stingra materiāla - auduma, ādas vai metāla, -veidots noteiktas formas speciāls aizsargslānis, kas sargā objektu vai subjektu no ārējas mehāniskas iedarbības. Visbiežāk ar to saprot smagās militārās tehnikas (piemēram, tanku) mehānisku aizsardzību, vai speciāli karavīriem veidotas individuālas bruņas, kas kaujas laikā sargā tos no savainojumiem.
Pie karavīra individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, t.i. bruņām pieder: vairogs, bruņucepure, barmica, uzroči, kājsargi, bruņukrekls, kirasa u.c. 15. gs. Eiropā pilns bruņinieka aprīkojums svēra aptuveni 30-40 kg. Individuālās bruņas pamazām pārstāja lietot jaunajos laikos, kad tās izrādījās neefektīvas šaujamieroču priekšā (saglabājās tikai bruņucepures, jaunākajos laikos atkal sāka lietot kirasas tipa bruņuvestes).
Skat. arī: bruņinieks
Literatūra par šo tēmu
- Atgāzis Māris. Vairogi, bruņucepures un bruņas Latvijā 10.-13. gadsimtā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2002. Nr.3., 21.-53. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Medieval armours : history and evolution
- Charles John Ffoulkes. Armour & Weapons. - Univ. of Oxford: London, 1909
- Alan Williams. The Knight and the Blast Furnace: A History of the Metallurgy of Armour in the Middle Ages & the Early Modern Period.
- Доспехи - Словари и энциклопедии на Академике
- Защитное вооружение. - Словари и энциклопедии на Академике
- Оборонительное оружие и снаряжение. // Вендален Бехайм. Энциклопедия оружия.
- Бригантина (доспех) - Словари и энциклопедии на Академике
- Шиндлер О.В. Смена доспешной моды на Руси во второй половине XV в. (Электронный ресурс) // История военного дела: исследования и источники. — 2015. — Специальный выпуск V. Стояние на реке Угре 1480-2015. — Ч.I. – C. 72-97