Meritokrātija
Meritokrātija (no sgr. merĭtum + krátos = nopelni + vara; an. meritocracy, fr. méritocratie, kr. меритократия) - burt. "cienīgāko vara". Sabiedrība, kurā sociālā hierarhija veidota pēc indivīdu spējām un zināšanām; valsts pārvaldes sistēma, kurā varas groži ir to rokās, kuri ir izglītotākie un apdāvinātākie. Jēdzienu apritē atjaunoja britu sabiedrisko zinātņu eksperts barons Maikls Jangs (Michael Dunlop Young, Baron Young of Dartington; 1915-2002) 1958. gadā savā kritiski satīriskajā grāmatā "The Rise of the Meritocracy".
Kaut arī meritokrātija ir pretrunā ar demokrātiju, koplabuma dēļ tās elementi sastopami gandrīz visās attīstītajās valstīs - pamatā konkursos uz vakanci valsts pārvaldes iestādē, kur jākārto eksāmenu, lai nepieļautu, ka augstā amatā tiek neizglītoti, tātad pienākumus veikt nespējīgi cilvēki. Piemēram, Šveicē, lai kļūtu par ierēdni, darbojas meritokrātiskais atsijāšanas process – vai cilvēks var nokārtot eksāmenu, pierādot savas spējas, vai nevar. Tas ir uz reālām zināšanām kā pamatkritēriju balstīts process, lai pasargātu valsts pārvaldi no fenomena, ka visi viens otru pazīst, vadītājs amatā ieceļ savu draugu vai partijas biedru, kā tas bieži notiek jaunattīstības valstīs un autoritārajos režīmos. Vienlaikus tas ir arī sociālais lifts, kas atvieglo karjeru neatkarīgi no izcelsmes, sociālā vai emantiskā stāvokļa - tikai spējas un prāts.
Resursi internetā par šo tēmu
- - - -
