Vitanagemota

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 8. februāris, plkst. 08.18, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vitanagemota jeb Vitana (senangl. ƿitena ȝemōt vai witena gemōt, angl witenagemot vai witena gemot, vāc. Witan, kr. витенагемот) - burt. "gudro" (senangl. witen) "sapulce" (senangl. gemōt). karaļa tuvinieku, izcilāko erlu, tanu un bīskapu sapulce anglosakšu karalistēs un Anglijas karalistē laikā no VII gs. pirmās puses līdz 1066. gadam. Lēma miera un kara, karaļu iecelšanas un atcelšanas, nodokļu, amatpersonu iecelšanas, likumprojektu u.c. valsts pārvaldes jautājumus. Pildīja arī augstāks tiesas funkcijas. Pēc normaņu iekarojumiem tās vietā nāca Karaļa kūrija.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 77. lpp.

  • Liebermann Felix. The National Assembly in the Anglo-Saxon Period. - Halle, 1913; repr. New York, 1961
  • Whitelock Dorothy. Review of The Witenagemot in the Reign of Edward the Confessor by Tryggvi J. Oleson. // The English Historical Review. 71 (1956): 640-642.
  • Chadwick H. M., Studies on Anglo-Saxon Institutions. - Cambridge, 1905
  • The Anglo-Saxon Chronicle. / Garmonsway, G. N. (ed. & trans.) - London, 1954, repr. 1965
  • Hodgkin Thomas. The History of England from the Earliest Times to the Norman Conquest. - New York, 1906, repr. 1969
  • Stenton F. Anglo-Saxon England. - Oxford, 1973

  • Мортон А.Л. История Англии. - Ленинград, 1950
  • Савело К.Ф. Раннефеодальная Англия. - Ленинград, 1977

Resursi internetā par šo tēmu