Mons
Mons (jap. mon - 紋; vai kamon - 家紋, dzimtas mons) - Japānā aristokrātijas un samuraju kārtās mantojams ģerbonis.
Pirmie moni parādījās kā galma aristokrātijas apģērbu rotājoši elementi jau Naras ēras laikā (710.-794.) (ar dzimtas monu rotāts apģērbs tika dēvēts par moncuki). Saskaņā ar heraldikas noteikumiem, mons uz apģērba atrodas 5 vietās: uz muguras starp lāpstiņām, uz krūtīm (labajā un kreisajā pusē), un uz abām piedurknēm. Atšķirībā no visai greznajiem ģerboņiem Eiropā, un „rūniskajām“ tamgām Centrālāzijā, japāņu moniem raksturīgs lakonisms, minimāla krāsu gamma. Vispopulārākie motīvi ir augs, zieds, koks, putns vai dzīvnieks.
Pilnas ģerboņu funkcijas moni ieguva XII gs. karos, kad ar tiem iezīmēja karogus, vairogus, bruņas, sava kunga ģerboni nēsāja tā vasaļi un kalpi, paužot piederību konkrētajam samuraju klanam. Tad arī radās nepieciešamība sistematizēt un reglamentēt aristokrātijas un samuraju mantojamos monus, kas inspirēja heraldikas kā zinātnes rašanos. Pirmās ilustrācijas un katalogi literatūrā, kurās attēloti dzimtu moni, parādās Muromati sjogunāta laikā (1333.-1568.), un no XVI gs. kataloģizētajiem moniem aptuveni 250 saglabājušies līdz mūsu dienām.
Laikā no XIV līdz XVI gs. samuraju klanu skaits bija kvantitatīvi ievērojami palielinājies, lielākie klani sāka šķelties mazākos. Arī moni piedzīvoja visai krasas izmaiņas: to kļuva vairāk, saplūstot dzimtām veidojās daudz sarežģītāku formu apvienotie moni. Ja klani saradojās, sadalījās, atkal saradojās, orientēties jauntapušajos apvienotajos monos vairs nebija iespējams ne svešem, ne pašiem. Atsevišķām lielajām samuraju dzimtām ģerbonī bija ietverti pat aptuveni 10 mazāku, "asimilētu" dzimtu monu elementi.
Tokugavu sjogunāta laikā (1603.-1868.) sāka katru gadu izdot visu monu katalogu (Bukan), kurā tie tika klasificēti, sakārtoti, izveidoti ģerboņu radīšanas un lietošanas noteikumi. Liela daļa ģerboņu tika pārveidototi, lai būtu kompozicionāli simetriski, nedublētu viens otru. Par pamatu tika ņemts aplis, kurā ievietots pats mons.
Laika gaitā tiesības uz savu monu ieguva arī ar aristokrātiju nesaistītie ļaudis - kurtizānes, aktieri, tirgotāji u.c. - ģerboņu atveidi kļuva aizvien lakoniskāki, atgriežoties pie Heijanas ēras (710.-794.) monu stila.
Mūsdienās Japānā monus turpina lietot gan privātpersonas, gan komercuzņēmumi (kuru logotipi ļoti bieži ir to dibinātāju vai īpašnieku gerboņi).
Skatīt arī
Ieteicamā literatūra
- Japanese crests. (cd-rom and book) - Dover, 2003. ISBN: 0486995615
Resursi internetā par šo tēmu
- A Pictorial Web of The Mon
- Samuraju subkultūrai veltīts vortāls
- Japanese Samurai History Forum
- The Samurai Archives
- Yoroduya - Family Emblem Dictionary (jap. val.)
- Flags of Samurai
- Website offering free EPS files of kamon, sorted by category (En)(Ja)
- Hidaka Family Emblems: A latern-maker's website that features illustrations of many kamon
- The crests of numerous major late 16th-century feudal lords - along with other related illustrations of interest (high-quality images)
- The Japan Society of San Diego and Tijuana's page on kamon
- A short flash presentation showing lots of kamon (click on the center (再生) to start)
