Askēze
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 6. februāris, plkst. 15.44, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→Resursi internetā par šo tēmu)
Askēze (sengr. ἄσκησις, áskēsis - "vingrināšanās") - komforta vajadzību ziņā ārkārtīgi pieticīgs dzīvesveids, maksimāla atteikšanās no visiem dzīves labumiem, kas traucē koncentrēties uz morālu vai reliģisku mērķi. Svarīgs gandrīz visu reliģiju elements. Sākotnēji Senajā Grieķijā par askēzi dēvēja vingrināšanos tikumos. Kristietības pirmajos gadsimtos par askētiem dēvēja tos ticīgos, kas, atteikušies no laicīgās pasaules, dzīvoja prom no sabiedrības vientulībā, gavējot, meditējot, skaitot lūgšanas. Pēc Reformācijas askēzes ideāls mainījās - protestantisms par optimālo atzina "praktisko" jeb "pasaulīgo askētismu", turpinot dzīvot sabiedrībā.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 29. lpp.
