Baumgartens Aleksandrs Gotlībs
Aleksandrs Gotlībs Baumgartens (Alexander Gottlieb Baumgarten, 1714.-1762.) - filosofs, Volfa un Leibnica sekotājs, estētikas kā zinātņu nozares pamatlicējs. Dzimis 1714. gada 17. jūnijā Berlīnē (miris 1762. gada 26. maijā Frankfurtē pie Oderas). 1730. gadā pārcēlies uz dzīvi Hallē, kur uzsāka filosofijas studijas. 1735. gadā aizstāvēja un publicēja disertāciju "Filosofiskas pārdomas par dažiem daiļdarba jautājumiem" (Meditationes philosophicae de nonnullis ad poema pertinentibus), kurā jau lietoja terminu "estētika", ar to apzīmējot mācību par juteklisko izziņu, kas apjēdz skaisto un izpaužas mākslas tēlos pretēji loģikai - zinātnei par izziņu ar prāta palīdzību. Šiem jautājumiem viņš veltīja savu traktātu "Estētika" (1. sējums 1750. g., 2. sējums 1758. g.). Pēc viņa domām estētika ir mācība par "skaidriem" un "jauktiem" priekšstatiem. Perceptio confusa (jauktā uztvere) "etimoloģiski norāda elementu samezglojuma uztveri, kur nevar no veseluma izraut atsevišķus elementus, to izolēti pētot". Te sāk darboties "estētiskā intuīcija", kas iepazīst kopumā, redz, jūt, zina un saprot, neuzdodot jautājumu kāpēc. 1739. gadā Baumgartens publicēja traktātu "Metafizika" (kas līdz 1779. gadam piedzīvoja 7 izdevumus; 1766. gadā to no latīņu valodas uz vācu valodu pārtulkoja viņa skolnieks G.F.Meijers), kar kuru I.Kants atsaucās kā par "vienu no derīgākajām un nopietnākajām šāda veida mācību grāmatām", izmantojot savās lekcijās, bet autoru nodēvējot par "izcilu analītiķi". Šī darba vēsturiskā nozīme ir "tiltā", ko tas uzbūvēja starp sholastisko metafiziku un kantiānisko transcedentālismu, starp ontoloģiski perspektīvo reālismu un loģiski gnozeoloģiskajām esības struktūrām.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 43. lpp.
