Flīģeladjutants
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 28. februāris, plkst. 21.52, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Flīģeladjutants (vāc. Flugeladjutant, kr. флигель-адъютант) - XVIII-XIX gs. dienesta pakāpe monarhiju armijā jaunajos laikos, No "Flugel" - "spārns" un "Adjutat" - "adjutants". Augstākā karavadoņa - monarha, feldmaršala vai ģenerālisumusa, - adjutants.
- Krievijas impērijā pakāpe armijā un galmā kopš 1711. gada: ģenerālfeldmaršala flīģeladjutants, rangu tabulā IX kategorija. 1713. gadā ieviesa imperatora flīģeladjutanta pakāpi. Pētera III laikā flīģeladjutantu rangā pielīdzināja armijas pulkvedim. XVIII gs. beigās statusu pārstāj saistīt ar konkrētu adjutanta pienākumu pildīšanu un tas kļūst par goda pakāpi. Ar 1797. gada ukazu tika noteikts, ka flīģeladjutanta pakāpi var piešķirt tikai tiem virsniekiem, kuri rangu tabulā ir zemāk par IV kategoriju, t.i. kļūstot par ģenerāli, virsnieks zaudēja tiesības saukties par flīģeladjutantu, taču varēja pretendēt arī uz ģenerāladjutanta (генерал-адъютант) nosaukumu. XIX gs. sākumā radās jēdziens "viņa imperatoriskās augstības svīta", kurā ietilpa visi flīģeladjutanti un ģenerāladjutanti.
