Anglijas Baznīca

Anglikāņu Baznīca (angl. Anglican Communion) - mūsdienās 44 kristīgu autonomu Baznīcu sadraudzība, kas pastāv galvenokārt angļu valodā runājošajās valstīs (pasaulē ir aptuveni 450 anglikāņu bīskapiju 160 valstīs). Vēsturē parasti šādi apzīmē Anglijas Baznīcu (Church of England), kas radās 1538. gadā, kad Anglijas karalistes karalis Henrijs VIII ar speciālu aktu noteica sevi par Anglijas Baznīcas galvu pāvesta vietā. Attiecīgi līdz pat mūsdienāmLielbritānijā Anglijas Baznīcai ir valsts Baznīcas statuss, kas nosaka noteiktas privilēģijas un pienākumus (vadīt un organizēt nacionālas nozīmes svinības, piemēram, monarha kronēšanu utt.). Kopš 1840. gada vienīgi Anglijas Baznīcu aizsargā Likums par zaimošanu (The Law of blasphemy) - kriminālatbildība par jebkāda veida vēršanos pret to. Apvieno sevī elementus no Romas Katoļu Baznīcas un protestantisma - no katoļiem neskartu paturot garīdzniecības iedalījumu trīs pamatpakāpēs - bīskapi, priesteri, diakoni, - taču reformējot liturģiju. Piemēram, arhibīskapa Tomasa Kranmera (1489.-1556.) izdotajā "Draudzes lūgšanu grāmatā" paturēti daudzi katoļu Baznīcas teksti, taču pārveidoti protestantisma garā.