Arhikanclers

Arhikanclers (jaunlat. archicancellarius, vāc. Erzkanzler jeb Erzamt, angl. archchancellor) - karaļa kancelejas vadītājs Franku valstī VIII gs. Tā kā kanceleju saistīja ar karaļa kapellu, amata pienākumus pildīja arhikapelāns, kuru no 854. gada, kad šo amatu ieņēma Viennas (Vienne) arhibīskaps, to sāka dēvēt par arhikancleru. Pēc Sv. Romas impērijas izveidošanās 962. gadā kanceleju sadalīja 2 daļās, no kurām viena kūrēja vācu zemes, bet otra - itāļu zemes. Šo departamentu vadību uzticēja Maincas arhibīskapam (Erzbischof von Mainz) kā vācu zemju arhikancleram (Archicancellarius per Germaniam) un Ķelnes arhibīskapam (Erzbischof von Köln) kā itāļu zemju arhikancleram (Archicancellarius per Italiam). Pēc 1034. gada, kad impērijā tika iekļauta Burgundijas karaliste, tika izveidota to pārraugoša kancelejas nodaļa, kuras vadību uzticēja Reimsas arhibīskapam, Bezansonas arhibīskapam, bet ar 1356. gada Zelta bullu Trīras arhibiskapam (Erzbischof von Trier) kā arhikancleram (Archicancellarius per Galliam). Impērijai zaudējot itāļu un franku zemes, tās arhikanclera palika Maincas arhibīskapu rokās (Die Erzämter Heiligen Römischen Reich Deutscher Nation), un šo titulu tie saglabāja līdz pat 1806. gadam.

Skat. arī: kanclers

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 95. lpp.