Prefekts

Prefekts (no lat. praefectus no praeficere, "būt priekšā" - "vadītājs"; vāc. Präfekt, angl. prefect, kr. префект) - atkarībā no konteksta: 1. Administratīvs vai militārs maģistrāts Senajā Romā ar nozīmi "komandieris" - varēja komandēt karaspēka daļu, kārtības uzturēšanas vienību pilsētā utt. (praefectus urbi, praefectus vigilum, praefectus aerarii, praefectus alae, praefectus castrorum, praefectus cohortis, praefectus classis, praefectus equitatus, praefectus equitum, praefectus fabrum, praefectus legionis, praefectus legionis agens vice legati, praefectus orae maritimae, praefectus sociorum, praefectus Laetorum, praefectus Sarmatarum gentilium). 2. Jaunākajos laikos Francijā prefekta amatu kā caldības pārstāvi provincēs iedibināja Napoleons ar 17.02.1800. izdotu likumu, lai kontrolētu un ierobežotu anarhisma un separātisma tendences komūnās un departamentos. 3 Visjaunākajos laikos augstas valsts pārvaldes amatpersonas nosaukums vairākās Eiropas valstīs (visbiežāk - pilsētas policijas priekšnieks). Latvijā prefekta amatu iedibināja 1918. gada ziemā kā policijas priekšnieku pilsētās (pildot tās pašas funkcijas kā apriņķa priekšnieki apriņķa robežās). 1924. gadā prefekti bija Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Amats tika likvidēts pēc 1940. gada vasarā notikušās Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS. Atjaunots Trešā reiha okupācijas laikā (1941.-1944.). 4. Amats Romas Katoļu Baznīcā, administratīvās iestādes (kongregācijas, garīgā semināra u.c.) vadītājs.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 96. lpp.