Eiklids no Aleksandrijas
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 22. maijs, plkst. 14.43, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Eiklids (sengr. Εὐκλείδης, Eukleidēs, ~IV-III gs. mija p.m.ē.) - matemātiķis, ģeometrijas kā zinātnes pamatlicējs. Avotos ziņu par viņa dzīvi nav.[1] Darbā "Elementi" sistemātiski, izmantojot aksiomātisko metodi, apkopojis sava laika zināšanas par ģeometriju un skaitļu teoriju. Eiklids izstrādājis ievērojamo postulātu (piekto) par paralēlām taisnēm, kas loģiski ir līdzvērtīgs apgalvojumam: plaknē caur punktu, kas atrodas ārpus taisnes, var novilkt tikai vienu taisni, kura nekrusto doto taisni. Ģeometrija, kas balstās uz šo postulātu, tiek dē√ēta par "Eiklida ģeometriju". Mēģinājumi pierādīt piekto postulātu XIX gs. noveda pie neeiklida ģeometriju atklāšanas (t.s. Lobačevska ģeometrija).
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Tikai Prokls norāda savos komentāros Eiklida "Elementi" pirmajai grāmatai, ka tas bijis vecāks par Platona pulciņa dalībniekiem, taču jaunāks par Arhimedu un Eratosfenu, un dzīvojis Ēģiptes valdnieka Ptolemeja I Sotera valdīšanas laikā (323.-283. g.p.m.ē.). Eiropas autori viduslaikos sliecās domāt, ka tas ir tas pats Eiklids no Megarām, bet XVII gs. filosofijas pētnieki - ka viņš dzīvojis Aleksandrijā un bijis viens no Museijona izveidotājiem. Savukārt viduslaiku arābu autori par tā dzimto pilsētu uzskatīja Tiru, savukārt dzīves un darbības vietu - Damasku.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 98.-99. lpp.