Engelss Frīdrihs

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 29. maijs, plkst. 05.18, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fridrihs Engelss (1850.)

Fridrihs Engelss (vāc. Friedrich Engels, 1820.-1895.) - publicists, filosofs sociālists, viens no marksisma teorijas radītājiem. Dzimis 1820. gada 28. novembrī Barmenē (Barmen, Prūsijas karalistē), pilsoņu ģimenē (tēvs - Fridrihs Engelss, - veiksmīgs tekstilrūpnieks). Mācījās pilsētas skolā, 1834. gadā turpināja mācības ģimnāzijā. 1837. gadā mācības pameta, sākot strādāt par pārdevēju tēva uzņēmumā. No 1838. gada līdz 1841. gadam mācījās tirdzniecības skolā, paralēli piepelnoties kā korespondents "Štutgartes Rīta Avīzē" (Stuttgarter Morgenblatts) un "Augsburgas Vispārīgajā Avīzē" (Augsburger Allgemeinen Zeitung). 1841. gadā iestājās dienēt armijā. Interesējies par filosofiju un no dienesta brīvajā laikā apmeklējis filosofijas lekcijas Berlīnes universitātē. Uz šo laiku attiecas viņa pirmās publikācijas ("Šellings un atklāsme", 1842.). Savos uzskatos bija piederīgs jaunhēgeliešiem. 1842. gadā devās celt kvalifikāciju komerczinībās Lielbritānijā, Mančesterā, kur sāka interesēties par strādnieku darba apstākļiem, sociālo drošību, peļņas iespējām, atzīstot strādnieku stāvokli par ļoti beztiesisku un netaisnīgu. Par šo tēmu viņš publicēja divus kritiskus apskatus - "Uzmetumi sakarā ar politiskās ekonomijas kritiku" (1844.) u.c. - kuros izvirza ideju, ka proletariāts ir ne tikai apspiesta šķira, bet pašorganizēties un par taisnīgākiem dzīves apstākļiem cīnīties spējīgs iedzīvotāju slānis. 1844. gadā viņš devās uz Parīzi, kur sastapās ar K.Marksu, ar kuru vēlāk kļuva tuvi draugi. Laikā no 1844. līdz 1846. gadam abi kopā sarakstīja vairākas publikācijas ("Svētā ģimene", "Vācu ideoloģija"), kas bija veltītas tolaik filosofijā dominējošo Hēgeļa, Feierbaha koncepciju kritikai. Iestājās komunistiskajā "Taisnīgo savienībā", kuru centās pārveidot par komunistu savienību. Atgriezies Vācijā, publicēja "Strādnieku šķiras stāvoklis Anglijā" (1845.). 1847. gadā Engelss sarakstīja savienības teorētisko pamatojumu "Komunisma principi", uz kura pamata 1848. gadā kopā ar K.Marksu tapa "Komunistiskās partijas manifests". Vienu brīdi dzīvoja Ķelnē, taču jau tajā pašā gadā emigrēja uz Šveici, Lozannu. 1849. gadā iesaistījās 1848. gada revolūcijā Vācijā, iestājoties Bādenes-Pfalcas Tautas armijā un piedaloties kaujās pret Prūsijas armiju. Pēc sakāves emigrēja uz Šveici, pēc tam uz Lielbritāniju. Turpmākajos gados pievērsās vēsturei, zemniecībai kā sociālam slānim un kariem savos darbos "Zemnieku karš Vācijā" un "Revolūcija un kontrrevolūcija Vācijā". 1860. gada 20. martā mira Engelsa tēvs, attstājot viņam mantojumu. Pats Engelss aktīvi publicējās Vācijas, Francijas un ASV žurnālos (ne tikai par sociālām, bet arī politoloģijas un militārisma tēmām, analizējot militāros konfliktus un valstu savstarpējās attiecības Eiropā un pasaulē), rakstīja šķirkļus enciklopēdijām. Aktīvi piedalījās 1. Internacionāles organizēšanā (28.09.1864.) kļūstot par tās priekšsēdētāju, iesaistījās publiskajās diskusijās par nepieciešamajām sociālajām un politiskajām reformām Eiropas sabiedrībā. Sarakstīja vairākus nu jau marksistiskās literatūras klasikai pieskaitāmus darbus, kā "Ludvigs Feierbahs un vācu klasiskās filozofijas gals", "Anti-Dīrings", "Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās", "Dabas dialektika" u.c. Pēc K.Marksa nāves (1883.) pabeidza tā daudzsējumu darbu "Kapitāls". Dabaszinātņu sfērā izvirzīja hipotēzes par matērijas un kustības nešķiramību un no tās izrietošo telpas un laika vienotību, matērijas formu daudzveidīguma bezgalīgumu un atoma struktūru, dzīvību kā matērijas kustības formu, kas radusies noteiktā neorganiskās dabas attīstības pakāpē u.c. Skeptiski raudzījās uz filosofijai piedēvēto "zinātņu zinātnes" lomu un viņaprāt pārspīlēto filosofijas metodoloģisko nozīmi. Miris 1895. gada 5. augustā no barības vada vēža (kremēts, pīšļi izkaisīti jūrā).

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 107.-109. lpp.
  • Engelss Frīdrihs. Anti-Dīrings: Eižena Dīringa kunga izdarītais apsvērums zinātnē. - Liesma: Rīga, 1978. - 472 lpp.
  • Engelss Frīdrihs. Dabas dialektika. - Liesma: Rīga, 1979. - 377 lpp.
  • Engelss Frīdrihs. Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās: sakarā ar L.H.Morgana pētījumiem. - Liesma: Rīga, 1970. - 288 lpp.
  • Markss Kārlis, Engelss Frīdrihs. Komunistiskās partijas manifests. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008. - 56 lpp. ISBN 9984378659
  • Markss Kārlis, Engelss Frīdrihs. Darbu Izlase trīs sējumos. - Liesma: Rīga, 1979.-1980.
  • Terrell Carver. Engels - A very short introduction. - Oxford University Press: Oxford, 2003
  • Hunt Tristram. The Frock-Coated Communist: The Revolutionary Life of Friedrich Englels. - Allen Lane: London, 2003, ISBN 978-0713998528
  • Carlton Grace. Friedrich Engels: The Shadow Prophet. - Pall Mall Press: London, 1965
  • Carver Terrell. Friedrich Engels: His Life and Thought. - Macmillan: London, 1989
  • Green John. Engels: A Revolutionary Life. Artery Publications: London, 2008, ISBN 0-9558228-0-3
  • Henderson W.O. The life of Friedrich Engels. - Cass: London, 1976, ISBN 0-7146-4002-6
  • Hans Peter Bleuel. Friedrich Engels - Bürger und Revolutionär. Eine zeitgerechte Biographie eines großen Deutschen. - Scherz Verlag: Bern/München, 1981
  • Die Herkunft des Friedrich Engels. Briefe aus der Verwandtschaft, 1791-1847. / Michael Knieriem (Hrsg.), Texte bearb. von Margret Dietzen. - Trier, 1991
  • Friedrich Engels als Bremer Korrespondent des Stuttgarter „Morgenblatts für gebildete Leser“ und der Augsburger „Allgemeinen Zeitung“./ Michael Knieriem, Hans Pelger (Hrsg.) - Trier, 1975

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Engelss_Frīdrihs&oldid=16645"