Hrīsips no Solām
Hrīsips (Χρύσιππος ὁ Σολεύς - Hrīsīppos hō Solois, lat. Chrysippus, ~281./277.-208./205. g.p.m.ē.)) - viens no vadošajiem stoicisma filosofiem, skolas vadītājs no 232. gada p.m.ē. "Ja nebūtu Hrīsipa, tad nebūtu Stojas".[1]
Dzimis Solās (Kilikijā) vai Tarsā, pēc izcelsmes feniķietis. Jaunībā ar panākumiem nodarbojās ar atlētiku. Pārcēlies uz dzīvi Atēnās, kur bijis Kleanta (Κλεανθης) skolnieks. Mācījies arī pie Arkesilaja. Kā liecina Diogens no Lāertas, bijis apdāvināts un asprātīgs, turklāt ļoti darbaspējīgs un ražīgs autors, kas "rakstījis 500 rindas dienā" (acīmredzot šī iemesla dēļ viņa sacerējumi bija pilni ar atkārtojumiem, pretrunām un sarakstīti visai sliktā stilā). Sarakstījis vismaz 705 grāmatas (Diogens uzskaita tikai 161 nosaukumu), no kurām 300 esot bijušas veltītas loģikas problemātikai - neviena nav saglabājusies līdz mūsu dienām pilnībā, taču ir zināmi aptuveni 1000 fragmenti. Miris, pēc vienas versijas, esot iedzēris neatšķaidītu vīnu un pēc piecām dienām miris, pēc citas - no smieklu lēkmes, kad bija pielīdzinājis ieraudzīto ēzeli, kurš apēd vīģes koku, sievas un vīra attiecībām.
Sakārtojis un sistematizējis stoiķu skolas doktrīnu, lai varētu veiksmīgi aizstāvēt to disputos ar Platona Akadēmijas pārstāvjiem. Pilnībā pārstrādāja stoiķu formālo loģiku, tās vajadzībām definēja spriedumu un regulas visu spriedumu sistemātiskai iedalīšanai vienkāršos un saliktos spriedumos, ieviešot opozīciju. Piedāvāja mācību kursu sakārtot nevis "loģika>fizika>ētika", bet gan "loģika>ētika>fizika", uzskatot, ka teoloģijai (teoloģija un fizika bija saistītas) pūles jāvelta tikai kursa beigās. Ievērojami sakārtojis stoiķu gnoseoloģiju (mācību par jutekliskiem "iespaidiem" un "vispārējiem priekšstatiem"). Fizikā ieviesa mācību par cēloņiem (dalot pamata un pakārtotajos, nosakot atšķirības starp "nepieciešamību" un "likteni"), un reformēja psiholoģiju (uzskatīja, ka visu impulsu avots ir prāts, asociējot tos ar spriedumiem). Viņa racionālisms psiholoģijā uzsvēra subjekta autonomiju lēmumu pieņemšanā. Šīs koncepcijas galējais monisms apgrūtināja neracionālo impulsu skaidrojumu, tāpēc to kritizēja t.s. Vidējās Stojas laikā.
Epiktēts rakstījis: "Ja kāds dižojas, ka viņš izprot Hrīsipa rakstus un var tos izskaidrot, tad saki pie sevis: „Ja Hrīsips nebūtu savos rakstos izteicies neskaidri, tad šim cilvēkam nebūtu ar ko dižoties.” Bet es, ko vēlos es? – Es gribu mācīties izprast dabu un tai sekot. Tad es jautāju: „Kas man to izskaidros?” Padzirdējis par Hrīsipu, es meklēju ceļu pie viņa. Taču es viņa rakstus nesaprotu un es meklēju kādu, kas man tos varētu izskaidrot. Līdz ar to man nav nekāda pamata dižoties. Bet, kad es esmu kādu atradis, kurš man var izskaidrot Hrīsipa rakstus, tad man tik vien atliek, kā viņa pamācības pildīt dzīvē. Un es varu lepoties tikai ar to. Taču tad, ja es apbrīnoju tikai pašu izklāstīšanas mākslu, vai tad es esmu kas cits kā gramatiķis filosofa vietā? Ar vienīgo atšķirību, ka es skaidroju nevis Homēru, bet Hrīsipu! Vēl jo vairāk es sarkšu, ja man kāds sacīs: „Lasi man priekšā Hrīsipa vārdus”, un es nevarēšu uzrādīt darbus, kas saskan ar šiem vārdiem."[2]
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Long A.A. Hellenistic Philosophy. - University of California Press: Berkeley, Los Angeles, 1986, P. 94
- ↑ Epiktēts - biogrāfija un darbu fragmenti.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 156.-157. lpp.
- Хрисипп из Сол. Часть 1. Этические фрагменты. // Фрагменты ранних стоиков. Том 3. - Греко-латинский кабинет: Москва, 2007, - 302 стр., ISBN 978-5-87245-136-5
- Хрисипп из Сол. Часть 2. Физические фрагменты. // Фрагменты ранних стоиков. Том 2. - Греко-латинский кабинет: Москва, 2002, - 272 стр., ISBN 5-87245-091-5
- Столяров А.А. Стоя и стоицизм. - Москва, 1995
