Muhameds, Dieva pravietis
Muhameds (ar. محمد, Muhammad) - islamā pēdējais Dieva pravietis.
Abdulas dēls Muhameds (Muhammad ibn Abdullah) dzima Mekā aptuveni 570. gadā. Muhameda tēvs Abdula (Abdullah) mira pirms viņa dzimšanas, bet māti Aminu (Amina) Muhameds zaudēja sešu gadu vecumā. Bāreni nākamajos gados audzināja viņa vectēvs (Abd al Muttalib). Divus gadus vēlāk, Muhameds zaudēja arī savu vectēvu, un atbildību par Muhamedu uzņēmās viņa tēvocis Abu Talibs (Abu Talib), kurš bija viens no kureišītu cilts vecākajiem. Muhameds uzauga un kļuva par godīgu un cienījamu cilvēku -viņa draugi viņu dēvēja par al Amin (uzticamais). Iztiku viņš pelnīja, strādājot par pārdevēju pie atraitnes Hadīdžas (Khadijah), kura pēc laika izteica viņam piedāvājumu precēties. Divdesmit piecu gadu vecumā Muhameds apprecējās ar Hadīdžu, kura bija vecāka par viņu par piecpadsmit gadiem. Šī laulība ilga 25 gadus līdz Hadīdža mira. Muhamedam un Hadīdžai laulībā dzima seši bērni: abi dēli mira bērnībā, bet četras meitas dzīvoja ilgu mūžu.
